Digitālā revolūcija medicīnā: vai algoritmiem un mākslīgajam intelektam var uzticēt mūsu veselību?
Pēdējo desmitgažu laikā pasaule piedzīvo bezprecedenta digitālo pārmaiņu vilni, un viens no būtiskākajiem tās skartajiem sektoriem ir medicīna. Mākslīgais intelekts (MI) un algoritmi vairs nav tikai teorētiskas inovācijas, bet jau aktīvi ietekmē veselības aprūpes praksi un pacientu ikdienu. Taču līdzās tehnoloģiskajam entuziasmam parādās arī pamatoti jautājumi: vai šiem algoritmiem var uzticēt mūsu veselību? Kur ir robeža starp efektivitāti un cilvēcību? Un vai ārsts nākotnē būs tikai tehnoloģijas pārraugs?
Digitālā transformācija medicīnā maina ne tikai ārstus, bet arī pacientus. Augstas kvalitātes veselības aprūpe sākas ar precīzu, patiesu, laikus sniegtu un apstrādātu informāciju. Vai esam gatavi kļūt līdzatbildīgi un dalīties savos datos, lai saņemtu labāku ārstēšanu? Globālais tīmeklis un mākslīgais intelekts ir ērts un ierasts veids, kā saņemt informāciju par konkrētu problēmu, bet vai labākais? Nupat notikušā sarunu festivāla “Lampa” ietvaros GASTRO CENTRA iniciētā diskusijā tika meklēts līdzsvars starp inovācijām un cilvēcību, uzticēšanos un kontroli, datiem un diagnozi, lai kopā saprastu, kāda būs medicīna, kuras centrā joprojām ir cilvēks.
Diskusijas dalībnieki:
- Ivars Tolmanis, gastroenterologs, ārsts endoskopists, GASTRO CENTRA valdes priekšsēdētājs, RSU Iekšķīgo slimību katedras docents;
- Daiga Behmane, Ph. d., RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece, Studiju programmas vadītāja, Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja;
- Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, Valsts Imunizācijas padomes loceklis;
- Līva Pērkone, inovāciju vadības uzņēmuma “Helve” vadītāja;
- Olga Valciņa, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja;
Diskusiju moderē Oskars Lepers, TV3 un radio Star FM raidījumu vadītājs.
Informācijas asimetrija un digitālā līdzdalība
Kā sarunā tika uzsvērts, pacients, ierodoties pie ārsta, bieži jūtas kā “balta lapa”, nespējot noformulēt savas sūdzības vai arī nesaņemot adekvātus jautājumus no ārsta puses. Tā rezultātā nereti ārstēšanas efektivitāti ietekmē nevis klīniskās zināšanas, bet sarunas kvalitāte. Šeit MI var sniegt būtisku ieguldījumu – iepriekšējā informācija par pacientu, strukturēti dati, digitālie anketēšanas rīki un viedie algoritmi var ārstam sniegt kopsavilkumu par būtiskāko, tādējādi ļaujot viņam jau pirms vizītes izprast pacienta veselības stāvokli.
Tajā pašā laikā jāņem vērā digitālās atstumtības risks – vecāka gadagājuma pacienti vai tie, kuriem nav piekļuves tehnoloģijām, var nonākt neizdevīgā situācijā. Diskusijā tika izcelta nepieciešamība pēc līdzsvara – digitālajai transformācijai jābūt iekļaujošai, nedrīkst radīt barjeras starp cilvēku un medicīnas sistēmu.
Mākslīgais intelekts kā ārsta palīgs
Šobrīd MI pielietojums medicīnā visbiežāk aprobežojas ar datu analīzi, attēlu atpazīšanu (piemēram, rentgena un tomogrāfijas attēli), ārstēšanas rekomendācijām un simptomu monitoringiem. Algoritmi palīdz identificēt iespējamos riskus un pat piedāvā diferencētās diagnozes. Taču nozīmīgs uzsvars diskusijā tika likts uz to, ka MI nav konkurents ārstam, bet gan instruments – “palīgs”, kas ļauj ārstam efektīvāk izmantot ierobežoto laiku.
Šajā kontekstā interesants bija piemērs par “Google dakteri” – pacienti bieži ierodas pie ārsta jau iepriekš “apbruņojušies” ar informāciju no interneta, reizēm pat ar konkrētām pašnoteiktām diagnozēm. Šī tendence rada gan izaicinājumus (ārstiem jākoriģē maldīgi uzskati), gan iespējas – komunikācija kļūst līdzvērtīgāka, ja pacients jau interesējas un ir informēts. Mākslīgais intelekts, pareizi integrēts, var kalpot kā filtrs starp haotisko interneta informāciju un kvalitatīvu, personalizētu medicīnas saturu.
Privātums un uzticēšanās
Viena no centrālajām problēmām, kas tika aktualizēta diskusijā, ir informācijas drošība un datu privātums. Lai MI darbotos efektīvi, tam ir nepieciešama piekļuve lielam apjomam sensitīvu datu – par slimību vēsturi, dzīvesveidu, pat intīmām detaļām, par kurām pacientiem nereti ir grūti runāt klātienē. Kā tika minēts, daudziem pacientiem ir vieglāk konfidenciālus jautājumus izklāstīt digitāli – piemēram, caur iepriekšējas anketēšanas sistēmu, ko vēlāk MI var apkopot ārstam. Taču jautājums paliek: kam mēs uzticam šos datus?
Šeit būtiska ir caurspīdīguma un kontroles nepieciešamība. Pacientiem jāzina, kādi dati par viņiem tiek ievākti, kas tos redz un kam ir piekļuve. Ir jāveido tādas sistēmas, kuras aizsargā datus ar visaugstāko iespējamo drošības līmeni, bet vienlaikus arī dod pacientam iespēju redzēt, kā šie dati tiek izmantoti. Uzticēšanās ir stūrakmens veiksmīgai digitālajai transformācijai medicīnā.
Ierobežojumi un cilvēciskais faktors
Sarunas gaitā tika skaidri definēts – lai arī MI var palīdzēt, tas nespēj aizvietot visu. Tehnoloģijām ir savi ierobežojumi. Viens no tiem – nespēja interpretēt cilvēka emocijas, dzīves kontekstu, morālos aspektus. Ārsta un pacienta attiecības ir kas vairāk par informācijas apmaiņu – tās ietver empātiju, uzticēšanos, dažkārt arī terapeitisku klātbūtni. MI šos aspektus tikai imitē, bet nekad pilnībā neaizstās.
Tika arī izcelts, ka ārstēšanas iznākumu nereti ietekmē sarunas kvalitāte, spēja uztvert pacienta neizteikto, viņa bažas, kaunu vai bailes. Šeit algoritmi var kalpot kā atbalsts – piedāvājot ārstam “priekšlasījumu” par pacientu, bet ne kā aizvietotāji.
Datu strukturēšana – digitālās revolūcijas pamats
Lai MI sistēmas medicīnā strādātu efektīvi, nepieciešami strukturēti un standartizēti dati. Tieši datu haoss šobrīd ir viens no lielākajiem šķēršļiem, kā norādīja vairāki runātāji. Ja ārsts katrā vizītē sāk kā no nulles, tērējot laiku papīru šķirstīšanai, tad tas ir resurss, ko varētu izmantot sarunai ar pacientu vai slimības izpratnei. Digitalizācija piedāvā risinājumu – MI var strukturēt iepriekšējo slimību vēsturi, izvilkt aktuālos simptomus, veidot hronoloģiju.
Tomēr, lai tas darbotos, nepieciešama pārdomāta sistēma – gan datu ievades kvalitāte, gan platformu savietojamība ir kritiski faktori. E-veselība, kā minēts diskusijā, ir viens no piemēriem, kur progress ir sācies, bet vēl daudz darāmā.
Vai MI spēs aizstāt ārstu?
Diskusijas kulminācijā tika uzdots jautājums: vai mākslīgais intelekts kādreiz spēs aizvietot ārstu? Viennozīmīgas atbildes nav. Dažos aspektos – jā. Diagnostikas precizitātē, prognozēšanā, datu apstrādē MI var pārspēt cilvēku. Bet cilvēcisko intuīciju, spēju just, klausīties un iedrošināt – nē. Labākajā gadījumā mēs virzāmies uz “kopilotu modeli” – ārsts kā kapteinis, MI kā viņa palīgs, kas monitorē instrumentus, brīdina par riskiem un palīdz plānot lidojumu.
Digitālā revolūcija medicīnā ir jau sākusies – MI un algoritmi kļūst par neatņemamu aprūpes sastāvdaļu. Tie sola efektīvākas vizītes, labāku diagnozi un ātrāku ārstēšanu. Taču, lai šī transformācija būtu veiksmīga, tai jābalstās uz trīs pamatprincipiem: uzticēšanos, datu kvalitāti un cilvēka – ārsta – neaizvietojamību. MI nav jāaizstāj ārstu, bet jāatbrīvo viņu no birokrātijas, lai viņš varētu darīt to, ko neviens algoritms nespēj – būt cilvēks citam cilvēkam.
SPIED ŠEIT: Skaties diskusiju sarunu festivālā “LAMPA” Youtube kanālā