Kitija Meilande: uroloģija ir precizitāte, dinamika un uz rezultātu vērsta sadarbība
Kitija Meilande pārstāv jauno ārstu paaudzi – zinātkāru, daudzpusīgu un orientētu uz starpspecialitāšu sadarbību. Daktere Meilande ir izvēlējusies uroloģiju – tehnoloģiski attīstītu un dinamisku jomu, kur gandarījumu sniedz pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanās ārstēšanas rezultātā. Darbu GASTRO CENTRĀ viņa sāka ar pārliecību, ka starpspecialitāšu sadarbība ir laba rezultāta atslēga nākotnes ārstniecībā.
Jūsu specialitāte ir uroloģija. Kas bija galvenie iemesli šādai izvēlei?
Uroloģija mani piesaistīja ar to, ka tā ir tehnoloģiski attīstīta, klīniski daudzveidīga un zinātniski plaša. Šī nozare piedāvā iespēju gan subspecializēties, gan darboties komandā, attīstoties kā klīniskajā, tā pētnieciskajā jomā. Uroloģija man šķiet līdzsvarota – tajā apvienojas tehniskā precizitāte ar dinamisku ķirurģiju un būtisku ietekmi uz pacienta dzīves kvalitāti.
Kuri “pluspunkti” motivē urologu ikdienas darbam?
Man ir svarīgi redzēt ārstēšanas rezultātu uzreiz – tas ir īpašs gandarījums, kad pēc operācijas redzami uzlabojumi pacienta dzīvē. Kā nepacietīgam cilvēkam tas man sniedz profesionālu piepildījumu. Uroloģija ļauj strādāt ar plašu pacientu spektru – no ambulatorām situācijām līdz onkoloģiskiem un rekonstruktīviem izaicinājumiem.
Kādi ir pirmie iespaidi, uzsākot rezidentūru GASTRO CENTRĀ?
Darbu GASTRO CENTRĀ uzsāku šī gada maijā. Jau tagad redzu, cik vērtīga ir iespēja strādāt starpdisciplinārā komandā, kurā cieši savijas zināšanas par gremošanas un urīnceļu sistēmām. Šī pieredze palīdz skatīties uz pacientu problēmām plašāk un padziļina manu klīnisko domāšanu.
Vai gremošanas un urīnceļu sistēmas ir tik ļoti saistītas, un ar kādiem simptomiem pacienti vēršas pie urologa, kas liecina par to savstarpējo ietekmi?
Lai gan tās ir atsevišķas sistēmas, tomēr cieši saistītas gan anatomiski, gan fizioloģiski. Tām ir kopīgas asinsvadu un limfātiskās struktūras, kā arī molekulārās mijiedarbības, piemēram, zarnu-nieru ass (gut-kidney axis). Klīniski bieži redzams, kā zarnu mikroflora (piemēram, E. coli) izraisa urīnceļu infekcijas. Biežāk sastopamās sūdzības ir urīnceļu infekcijas, sāpes vēdera lejasdaļā, urīna aizture, kas saistīta ar aizcietējumiem, kā arī nesaturēšana. Dažkārt šie simptomi ir tikai daļa no kompleksākas problēmas.
Kad starpspecialitāšu sadarbība ir īpaši svarīga?
Tā ir būtiska, kad simptomi nav viegli lokalizējami vai viena sistēma funkcionāli ietekmē otru – piemēram, mazā iegurņa sāpju sindroma vai fistulu gadījumos. Tāpat būtiska sadarbība ir onkoloģijā, kur nepieciešama kopēja ārstēšanas stratēģija.
Kādas diagnostikas metodes būtu īpaši nozīmīgas sadarbībā ar gastroenterologiem?
Būtiski ir kopīgi laboratoriskie izmeklējumi – asins analīzes (pilna asins aina, aknu funkcionālie rādītāji un gremošanas enzīmi, nieru funkcionālie rādītāji, iekaisuma un infekciju marķieri, specifiskie uroloģiskie testi – PSA, testesterons, LH, FSH), urīna analīze, urīna uzsējums, fēču analīze; vēdera dobuma un iegurņa ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgānu un urīnizvadsistēmas orgānu stāvokļa izvērtēšanai; DT/MRI vēderam un iegurnim fistulu, audzēju, abscesu vai strukturālu bojājumu izvērtēšanai; endoskopiski izmeklējumi, piemēram, kolonoskopija kopā ar cistoskopiju, ja ir aizdomas par urīnpūšļa–zarnas fistulu; urodinamika un anorektālo manometrija – funkcionālu traucējumu izpētei.
Ko nozīmē holistiska pieeja pacientam urologa praksē?
Tas nozīmē – nevis fokusēties tikai uz vienu orgānu sistēmu, bet skatīties uz pacientu kopumā. Svarīgi ir izprast arī dzīvesveidu, uzturu, stresu un medikamentu ietekmi. Bieži vien jāiesaista arī citi speciālisti – fizioterapeits, psihoterapeits.
Kādas ir Jūsu profesionālās ambīcijas nākotnē?
Mani ļoti interesē uroginekoloģija un neirouroloģija – tās ir jomas, kas apvieno sarežģītas patoloģijas ar pacientu dzīves kvalitāti. Vēlos specializēties šajās apakšnozarēs, īpaši palīdzot pacientiem ar urīna nesaturēšanu un iegurņa orgānu noslīdējumu.
Kāds būtu vēlējums medicīnas studentiem, kuri apsver uroloģijas specialitāti?
Mans padoms – jau studiju laikā meklēt klīnisku pieredzi. Uroloģija ir daudz plašāka, nekā šķiet – tā nav tikai par nierakmeņiem vai prostatu. Piedalieties operācijās, uzdodiet jautājumus, iesaistieties pētniecībā! Jo vairāk redzēsiet, jo vairāk iemīlēsiet šo jomu.