Pavasaris un vēdera kaites: vai pastāv saistība?
Pavasaris ir ne tikai priekpilns atdzimšanas laiks ar putnu dziesmām un plaukstošām lapām. Tas var arī mūs ietekmēt dažādos veidos. Mostas daba, arvien vairāk saņemam saules gaismu, kas uzlabo garastāvokli un veicina D vitamīna sintēzi. Tomēr līdz ar siltāku laiku svarīgi ir apzināties potenciālos veselības riskus un ievērot atbilstošus piesardzības pasākumus, lai pilnvērtīgi izbaudītu ne tikai skaisto gadalaiku, bet visu turpmāko gadu. Vai tiesa, ka viens no biežākajiem pavasara izaicinājumiem ir tā saucamās “vēderkaites” jeb akūtas zarnu infekcijas, kas var ietekmēt mūsu labsajūtu un plānus?
Šopavasar Latvijā rezonansi ir izraisījusi situācija ar zarnu infekcijām, īpaši saistībā ar Šiga toksīnu producējošu E. coli (STEC/VTEC) infekciju.
Aprīļa pirmajā dekādē tika ziņots par vairāk nekā pussimtu apstiprinātu E. coli infekcijas gadījumu. Lielākā daļa saslimušo ir bērni galvenokārt vecumā no viena līdz desmit gadiem, daļa ir hospitalizēta. Saslimšana ir konstatēt dažādās Latvijas vietās, tostarp Rīgā un Pierīgā, kā arī Liepājā, Jelgavas, Cēsu un Dienvidkurzemes novados. Liels saslimšanas gadījumu skaits reģistrēts pirmsskolas izglītības iestādēs. Jaunākā informācija liecina, ka varētu būt vismaz divi atšķirīgi infekcijas avoti, iespējams, saistīti ar atsevišķiem pārtikas produktiem vai pat kombinētu piesārņojumu.
Infektoloģe un viena no Latvijas vadošajām ārstēm hepatoloģēm LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane “GASTRO Ziņām” komentē situāciju ar E. coli izplatību:
“Šī infekcija ir sen zināma, to katru gadu reģistrē arī Latvijā. Šobrīd ir novērojams lielāks gadījumu skaits, bet galvenā profilakse joprojām ir termiski pietiekami apstrādāti produkti, roku mazgāšana, kā arī rūpīgi nomazgāti augļi un dārzeņi. E. coli ir baktērija, kas mīt liellopu zarnu traktā, tāpēc tā var būt gaļā, kas nav termiski apstrādāta, iespējams, arī pienā, kā arī uz dārzeņiem, zaļumiem un augļiem, ja tie nav pietiekami nomazgāti.”
Mūsdienās medicīna un higiēnas prakse ir ievērojami attīstījusies un nav vairs tik izteiktu sezonālu epidēmiju kā agrāk, tomēr pavasarī un vasarā varētu būt novērojams neliels pieaugums atsevišķām tā sauktajām “vēdera kaitēm”.
Ziemā uzturā bieži vien mazāk tiek lietoti svaigus produktus saturoši ēdieni, turpretī pavasarī cilvēki nereti maina ēšanas paradumus, iekļaujot vairāk svaigu zaļumu, augļu un dārzeņu. Šīs izmaiņas var radīt īslaicīgu diskomfortu gremošanas sistēmā. Pavasarī sākas ziedēšanas laiks, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Dažām alerģijām var būt arī gremošanas trakta simptomi, piemēram, caureja vai vēdera sāpes. Lai gan vispārējais higiēnas līmenis ir samērā augsts, tomēr pavasarī, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada ārpus telpām, var palielināties risks saskarties ar dažādiem patogēniem.
Daktere Ieva Tolmane atklāj, ka vēdera jeb zarnu infekciju ziņā pavasaris īpaši neatšķiras no citiem gadalaikiem. “Vasara gan ar lielajiem pasākumiem un karsto laiku var veicināt infekciju izplatību. Patiesībā galvenie zarnu infekciju riska faktori ir nemainīgi visu gadu. Protams, ka karstā laikā ātrāk bojājas produkti, riska faktors reizēm ir arī ceļojumi, bet cilvēki tagad ceļo visu gadu un var pārvest infekcijas no ārzemēm, īpaši Āzijas vai Āfrikas valstīm. Tāpēc zarnu infekcijas ir iespējamas cauru gadu, ne tikai pavasarī,” savā pieredzē dalās daktere Tolmane.
Zarnu infekcijas izplatās visā Latvijā un nešķiro cilvēkus pēc izglītības līmeņa vai sociālā statusa, bet svarīgi ir tas, ko un kā mēs ēdam un kā ievērojam higiēnu. Vienmēr ir nozīme arī vispārējai veselībai, kā arī hroniskajām slimībām fonā. Tātad nav tāda visiem viena kopīga iemesla, kāpēc cilvēki saslimst.
Raksturojot to, cik katrs no mums ir uzņēmīgs pret infekcijām, daktere Tolmane nosauc trīs lielākos faktorus:
“Pirmais ir infekciozais aģents – vīruss vai baktērija, tas, cik daudz šo mikroorganismu ir, cik tie ir spēcīgi un virulenti un cik tuvu cilvēks tiem atrodas.
Otrais faktors ir uzņēmīgais organisms – kāda ir cilvēka tābrīža gan fiziskā, gan mentālā veselība, vai viņam ir citas nopietnas blakusslimības, cik viņš ir vecs.
Trešais faktors ir ārējā un sociālā vide – kāda ir pieeja medicīnai, kādi ir laika apstākļi. Ir infekcijas, kas biežāk izplatās aukstā laikā, un ir tādas, kas karstā, kad ātrāk bojājas produkti, ja tie netiek atbilstoši uzglabāti.”
Varētu šķist, ka zarnu infekcijām vairāk pakļautās cilvēku grupas ir, piemēram, bērnudārzu bērni, skolēni vai cilvēki aktīvajā vecumā ar plašākiem kontaktiem.
“Infekciju var dabūt dažādi – no slima cilvēka, ar netīru ūdeni, arī no pārtikas produktiem. Var saslimt arī pensionārs, kurš sēž mājās viens un neapmeklē lielus pasākumus, ēd nemazgātus vai termiski nepietiekami apstrādātus produktus. Protams, ja tā ir netīro roku slimība, tad tāda biežāk izplatās kolektīvos, bet tikpat labi, nemazgājot produktus, var saslimt jebkurš. Tomēr daļa taisnības šajā apgalvojumā ir: bērni un veci cilvēki ir riska grupas, jo viņu organismā ir mazāk ūdens, un, kad zarnu infekciju gadījumā ir caureja, organisma atūdeņošanās notiek straujāk un slimība var noritēt smagāk vai pat bīstami. Tāpēc maziem bērniem un veciem cilvēkiem, ja viņiem parādās caureja, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības. Vienmēr jāatceras: pat ja kāds nekad nav slimojis ne ar kādām infekcijām, nenozīmē, ka nekad arī nesaslims. Ja kādā kolektīvā parādās infekcija, saslimstības risks ir atkarīgs no daudziem faktoriem: cik tuvu cilvēki atrodas, cik labi tiek vēdinātas telpas, cik uzņēmīgs ir katrs organisms. Daži saslimst, daži nē, daži ļoti smagi, kāds varbūt pat nomirst. Tas ir komplekss jautājums, ko nenosaka tikai viens faktors. Tāpēc galvenais ieteikums joprojām ir rūpīga personīgā higiēna, pareiza pārtikas produktu apstrāde un uzglabāšana. Tā ir kā aksioma zarnu infekciju profilaksē – higiēnas pamatprincipi vienmēr ir aktuāli. Nekas nav mainījies kopš sendienām, kad vecmāmiņas mums mācīja, ka rokas ir jāmazgā uzreiz, kad ienāk no āra, pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma. Tas nav mainījies, un tas joprojām strādā. Mēs, protams, nevaram būt pavisam perfekti savā dzīvē, bet šiem paradumiem ir jābūt kā standartam, lai maksimāli izvairītos no zarnu infekcijām,” teic Ieva Tolmane.
| Vairumā gadījumu “pavasara vēdera kaites” pāriet pašas no sevis dažu dienu laikā. Galvenais – kompensēt šķidruma zudumus, lai novērstu dehidratāciju.
Ja simptomi ir smagi vai ilgstoši, kā arī ja ir aizdomas par bakteriālu infekciju vai pārtikas saindēšanos, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ārsts noteiks diagnozi, nozīmēs atbilstošu ārstēšanu, kā arī izvērtēs nepieciešamību doties uz slimnīcu. Kad vērsties pie ārsta? • Ja simptomi ir ļoti stipri. • Ja simptomi neuzlabojas 24-48 stundu laikā. • Ja ir dehidratācijas pazīmes (izteikta slāpju sajūta, sausa mute, retāka urinēšana, tumšs urīns, reibonis). • Ja ir stipras sāpes vēderā. • Ja atvemtajās masās vai izkārnījumos ir asinis. • Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38°C, kas ilgst vairāk par diennakti. • Ja ir apziņas traucējumi. • Ja vēdera kaites ir bērnam, īpaši zīdainim. • Ja vēdera kaites ir gados vecākam cilvēkam vai cilvēkam ar hroniskām slimībām. |
Paldies profesorei Ievai Tolmanei par sniegto informāciju – lai arī, šķiet, labi zināma, tā vienmēr ir un būs aktuāla.
“GASTRO Ziņas” novēl šajā pavasarī visiem veselību un dzīvesprieku!
