Kvalitatīva izglītība, mākslīgais intelekts un digitālā transformācija: kā Latvijas veselības sistēmai iet šo attīstības ceļu?
Ivars Tolmanis,
ārsts gastroenterologs,
GASTRO CENTRA valdes priekšsēdētājs
Mākslīgā intelekta un digitalizācijas ienākšana mūsu ikdienā pastiprina diskusijas par to ietekmi uz sabiedrību kopumā un katru no mums. Viedokļi, kā jau ierasts lielu izmaiņu gadījumos, dalās no apokaliptiskiem scenārijiem par “robotiem, kas pakļaus cilvēku un dabīgo intelektu” līdz sajūsmai, ka, lūk, tūlīt visas cilvēces problēmas tiks ar vienu rāvienu atrisinātas. Patiesība, droši vien un kā vienmēr, atrodas kaut kur pa vidu.
Tomēr var itin droši apgalvot, ka tāda nozīmīga nozare kā veselības aprūpe visā pasaulē atrodas nepārtrauktas attīstības procesā. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā vēl nebijušas iespējas uzlabot pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pieejamību. Veselības sistēmas digitalizācija un mākslīgā intelekta (MI) integrēšana diagnostikā un terapijā ir neatliekami nepieciešama. Tieši šiem jautājumiem pievēršam pastiprinātu uzmanību šajā, jau 21. “GASTRO Ziņu” numurā.
Digitalizācija nav tikai modes kliedziens, tā ir stratēģiska nepieciešamība, lai mēs spētu nodrošināt mūsdienīgu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi. Patlaban joprojām ir daudz birokrātisku šķēršļu un manuāli veicamu procesu, kas palēnina Izmeklēšanu un ārstēšanu, rada lieku slodzi gan pacientiem, gan mediķiem. Iedomājieties situāciju, kad ģimenes ārsts, lai nosūtītu pacientu pie speciālista vai uz izmeklējumiem, saskaras ar neskaitāmām sistēmām, kuras savstarpēji “nesazinās”. Tas izraisa darbu dublēšanos, palielina kļūdu iespējamību un, pats galvenais, paildzina laiku līdz precīzas diagnozes noteikšanai un ārstēšanas uzsākšanai.
Viena no digitalizācijas galvenajām priekšrocībām ir iespēja efektīvi izmantot MI risinājumus, kuri var revolucionizēt medicīnisko diagnostiku un terapiju, īpaši jomās, kur tiek apstrādātas milzīgas datu plūsmas. Piemēram, izmeklējumu rezultātus MI algoritmi jau šobrīd spēj analizēt daudz ātrāk un precīzāk nekā cilvēks, piemēram, atklāt retu slimību vai onkoloģisku saslimšanu. Tas nenozīmē, ka MI aizstās ārstus, gluži pretēji – tas viņiem kļūs par neatsveramu palīglīdzekli.
Gastroenteroloģijā, kur nepieciešama endoskopisko izmeklējumu attēlu analīze, MI spēj identificēt agrīnas vēža pazīmes vai iekaisuma procesus, tādējādi uzlabojot skrīninga programmu efektivitāti. MI var apstrādāt milzīgus laboratorisko analīžu datus, meklēt likumsakarības un brīdināt par potenciālām problēmām, pamatojoties gan uz konkrētu pacientu medicīnisko vēsturi un riska faktoriem ilgtermiņā, gan atrodot sakarības medicīniskos metadatos, kur ņemti vērā daudzu pacientu veselības dati un marķieri konkrētām saslimšanām.
Tomēr, ieviešot MI, ir jāņem vērā arī ētiskie un drošības aspekti. Ir jānodrošina datu aizsardzība, algoritmu caurspīdīgums un atbildība. Vienmēr jāatceras, ka MI ir rīks, nevis gala lēmuma pieņēmējs. Gala lēmumu vienmēr pieņem ārsts, balstoties uz MI sniegto informāciju, savām zināšanām un pieredzi, komunikāciju ar pacientu.
Veselības sistēmas digitalizācija un MI integrēšana ir dārgs un komplekss process. Bezjēdzīgi ir katrai klīnikai vai medicīnas iestādei ieviest lielus digitālos risinājumus atsevišķi. Tā vietā kompleksai sistēmai jānodrošina ātra un efektīva informācijas apmaiņa, un šādas sistēmas izveide nav iespējama bez ciešas valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu sadarbības. Šobrīd, kad katrai iestādei ir sava informācijas sistēma, efektīva datu apmaiņa ir apgrūtināta. Mums ir nepieciešama vienota, savietojama digitālā platforma, kas ļautu iesaistītajām pusēm apmainīties ar informāciju reāllaikā, ievērojot visus datu aizsardzības noteikumus.
Ideālajā variantā sistēmai būtu jānodrošina pieeju pacienta medicīniskajai vēsturei, ātrāku konsultāciju un izmeklējumu pieejamību, efektīvāku mūsu ierobežoto resursu izmantošanu, attālinātās veselības aprūpes attīstību. Pareiza sistēmas arhitektūra, datu savietojamība un ērta lietojamība gan ārstiem, gan pacientiem ir trīs stūrakmeņi veiksmīgam digitalizācijas procesam.
Valstij ir jāuzņemas līdera loma šajā procesā, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, normatīvo bāzi un finansējumu, primārās veselības aprūpes digitalizāciju un vietējo resursu koordinēšanu. Savukārt privātās medicīnas iestādes ar savu pieredzi un inovatīvo pieeju sniegs būtisku ieguldījumu jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Ir jāveicina publiskās un privātās partnerības attīstība, lai kopīgi izstrādātu un ieviestu efektīvus risinājumus. Šajā ziņā pozitīvs piemērs ir dažādi pilotprojekti, un vienu tiem – “Gastro Tech” – sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu realizē arī GASTRO CENTRS.
Kopumā digitalizācija un mākslīgā intelekta izmantošana Latvijas veselības aprūpē ir neizbēgams un nepieciešams solis uz priekšu. Tas ļautu mums efektīvāk izmantot resursus, uzlabot diagnostikas un terapijas precizitāti un ātrumu, samazināt administratīvo slogu un, pats galvenais, nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi Latvijas iedzīvotājiem. Tas prasa drosmīgus lēmumus, investīcijas un, galvenais, visu iesaistīto pušu — valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu — kopīgu redzējumu un sadarbību. Mēs esam gatavi šim izaicinājumam.