e-avīze

Gastro ziņas Nr. 3 (21), Klīniskais Gadījums

Klīniskā gadījuma analīze: pilonidālās cistas ārstēšana

Guntis Ancāns,

ķirurgs-proktologs, ķirurgs–onkologs, GASTRO CENTRS

Pilonidālā cista ir hroniska, iekaisīga saslimšana, kas visbiežāk skar gados jaunus vīriešus. Tai raksturīgi ar strutaini izdalījumi un diskomforts gluteālās krokas rajonā. Šajā rakstā aplūkots klīniskais gadījums ar pilonidālas cistas eju un hronisku iekaisumu, kā arī sniegts ieskats mūsdienu ārstēšanas metodēs un to efektivitātē.

Klīniskais gadījums

19 gadus vecs vīrietis, students, vērsās pie proktologa ar sūdzībām par nedzīstošu iekaisumu un ilgstošiem (vairāk nekā 6 mēnešus) strutainiem izdalījumiem gluteālās krokas rajonā. Anamnēzē hroniskas slimības tiek noliegtas.

Objektīvā apskatē tika konstatēts sāpīgs pietūkums sakrālajā rajonā, kā arī izdalījumi no vairākām fistulas ejām, kas bija savstarpēji savienotas un pildītas ar matiem. Pacients noliedza drudzi. Rektoskopijā (17.04.2025.) netika atklātas nozīmīgas patoloģiskas atradnes.

Laboratoriskie izmeklējumi (09.05.2025.) uzrādīja:

  • eritrocītus: 5.0 × 10¹²/L;
  • leikocītus: 9.64 × 10⁹/L;
  • CRP: 2.3 mg/L.

Guntis Ancāns

Ņemot vērā klīnisko ainu un laboratoriskos datus, tika nolemts veikt ķirurģisku ārstēšanu.

Operācija un pēcoperācijas periods

Operācija notika 2025. gada 13. maijā, un tās laikā tika veikta pilonidālās cistas ekscīzija, izmantojot Karydakis metodes modifikāciju. Histoloģiskais slēdziens (20.05.2025.) apstiprināja epiteliālu eju ar strutainu iekaisumu, un tika aprakstīts ādas lēveris 8 × 2,2 cm, zemādā līdz 3 cm, kā arī ievilkums virsmā (3 cm garumā), kas pildīts ar matiem.

Pēcoperācijas periods noritēja veiksmīgi. To apliecina pēcoperācijas attēli (3. un 4. attēls), kuros redzama brūces dzīšana un rētas stāvoklis trīs nedēļas pēc operācijas.

1. attēls. Pirmsoperācijas atradne: komplicēta pilonidālā cista ar fistulu ejām un hronisku strutainu iekaisumu.

2. attēls. Ekscidēta pilonidālā cista – operācijas loža ar mīksto audu defektu.

3. attēls. Pēcoperācijas brūce.

4. attēls. Pēcoperācijas rēta – 3 nedēļas pēc operācijas.

Pilonidālās cistas izplatība un riska faktori

Pilonidālā cista ir salīdzinoši bieži sastopama slimība ar aptuveni 26,1 līdz 39.6 gadījumiem uz 100000 cilvēku. Visbiežāk tā skar jaunus cilvēkus vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Vīrieši slimo aptuveni trīs reizes biežāk nekā sievietes, ko skaidro ar izteiktāku apmatojumu un dziļāku gluteālo kroku.

Augsta riska grupās ietilpst militārpersonas (piemēram, ASV vai Izraēlas armijā, kur incidence var sasniegt pat 190 gadījumus uz 100000). Tas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, berzi un sliktiem higiēnas apstākļiem.

Ārstēšanas metodes

Mūsdienās ir pieejamas vairākas pilonidālās cistas ārstēšanas metodes, kas atšķiras ar invazivitāti, dzīšanas laiku un recidīvu risku:

  • Bascoma metode (Bascom I un II / Bascom cleft lift tehnika): šī ir audus saglabājoša pieeja, veicot abscesa drenāžu laterāli un saglabājot sinusa traktu (Bascom I) vai sinusa ekscīziju ar viduslīnijaas izlīdzināšanu, ārpusviduslīnijas brūces slēgšanu (Bascom II/ Bascom cleft lift tehnika). Priekšrocības ietver mazākas sāpes, ātrāku dzīšanu un zemu recidīvu risku (~23,9 %). Indikācijas ir hroniska slimība ar viduslīnijas atverēm vai neveiksmīgi ārstēti recidīvi.
  • Pit picking tehnika: minimāli invazīva metode, ko veic vietējā anestēzijā, izgriežot redzamās viduslīnijas atveres un veicot eju kiretāžu vai skalošanu. Tā nodrošina ātru dzīšanu un ir ambulatora procedūra. Indikācija ir ierobežota, nekomplicēta slimība.
  • SiLAC (Sinus Tract Laser Closure): lāzerterapija, kuras laikā radiālā lāzera šķiedra tiek ievietota traktā, termiski to aizverot. Tā ir minimāli traumatiska, bez griezumiem vai šuvēm, taču ar recidīvu risku. Bieži tiek kombinēta ar pit picking
  • Endoskopiska pilonidālā sinusa ārstēšana (Endoscopic Pilonidal Cyst Treatment (EPSiT )): EPSiT procedūra, izmantojot Storz instrumentu, ir minimāli invazīva metode pilonidālā sinusa ārstēšanai. Tā sastāv no divām fāzēm: diagnostiskās – sinusa un tā atzaru endoskopiskas vizualizācijas – un terapeitiskās – traktu iznīcināšanas ar lāzeru vai elektroinstrumentu tiešā redzes kontrolē. Procedūra tiek veikta caur nelielu griezumu, bieži vien ambulatori un vietējā anestēzijā. Tai raksturīgas zemas pēcoperācijas sāpes, ātra atveseļošanās (2–4 dienas) un augsta pacientu apmierinātība. Recidīva risks ir 5–15 %.
  • Limberga fasciokutāna lēvera metode (romboīdais lēveris): ietver romboīdveida izgriezumu, iekļaujot visas viduslīnijas atveres, un defekta pārklāšanu ar transpozīcijas lēveri no sēžas zonas. Nodrošina spriegumu nesaturošu slēgšanu ārpus viduslīnijas ar recidīvu risku aptuveni 3 % un labu dzīšanu. Indikācija ir plaša vai vairākkārt recidivējoša slimība.
  • Karydakis metode (defekta slēgšana ar fasciokutānu lēveri): izmantota šajā klīniskajā gadījumā. Metode ietver asimetrisku sinusa un apkārtējo audu ekscīziju, slēdzot defektu ar fasciokutānu lēveri un pārvietojot rētu no viduslīnijas. Tā samazina matu uzkrāšanos un krokas dziļumu, nodrošinot zemu recidīvu (<5 %) un labu kosmētisko iznākumu. Indikācija ir primāra vai recidivējoša slimība.

Pilonidālā cista ir izplatīta slimība, kas prasa individuālu pieeju ārstēšanā, izvēloties piemērotāko metodi atkarībā no slimības smaguma pakāpes un pacienta blaksusslimībām. Šajā klīniskajā gadījumā veiksmīgi tika pielietota Karydakis metodes modifikācija, kas apliecina tās efektivitāti hroniska iekaisuma gadījumos.

Literatūras avoti

  1. Petersen S, Koch R, Stelzner S, Wendlandt TP, Ludwig K. Primary closure techniques in chronic pilonidal sinus: a survey of the results of different surgical approaches. Dis Colon Rectum. 2002 Nov;45(11):1458-67. doi: 10.1007/s10350-004-6451-2. PMID: 12432292.
  2. Hardway RM. Pilonidal Cyst—Neither Pilonidal Nor Cyst. AMA Arch Surg. 1958;76(1):143–147. doi:10.1001/archsurg.1958.01280190145027
  3. Kaad Faurschou I, Erichsen R, Doll D, Susanne Haas Time trends in incidence of pilonidal sinus disease from 1996 to 2021: A Danish population‐based cohort study. Colorectal Dis. 2025 Jan; 27(1): e17227. Published online 2024 Nov 3. doi: 10.1111/codi.17227
  4. Levinson T,  Sela S, Chencinski S, Derazne E, Tzur D, Elad H,  Kreiss Y. Pilonidal Sinus Disease: A 10-Year Review Reveals Occupational Risk Factors and the Superiority of the Minimal Surgery Trephine Technique Mil Med. 2016 Apr;181(4):389-94. doi: 10.7205/MILMED-D-14-00729.
  5. Meinero P, Stazi A, Carbone A, Fasolini F, Regusci L, La Torre M. Endoscopic pilonidal sinus treatment: a prospective multicentre trial. Colorectal Dis. 2016 May;18(5):O164-70. doi: 10.1111/codi.13322. PMID: 26946340.