Kas ir “lenteņu diēta” un kāpēc tā ir bīstama?
“GASTRO Ziņas” uzsāk jaunu rubriku “GASTRO Pacients jautā”, kurā atbildēsim uz mūsu pacientu, mājaslapas un sociālo tīklu sekotāju uzdotajiem interesantākajiem vai medicīniski nozīmīgiem jautājumiem.
Šoreiz GASTRO CENTRA kontā “Facebook” esam saņēmuši jautājumus no vidusskolnieces Kristiānas par t.s. “lenteņu diētu”. Jauniete vēlas sīki un smalki uzzināt, kas tā ir, vai tādu vispār var izmantot svara zaudēšanai un ko tas nozīmē veselībai. Uz jaunietes jautājumiem atbild Danute Ražuka–Ebela, GASTRO CENTRA ārste–gastroenteroloģe.
Kā lenteņu diēta ietekmē cilvēku veselību, kādi ir ieguvumi un riski?
T.s. “lenteņu diētas teorijas” pamatā ir pieņēmums, ka, apēdot kapsulu ar lenteņa olām, tas izšķiļas cilvēka zarnā, piestiprinās pie zarnas sieniņas un tad, kad ir izaudzis, “apēd” daļu cilvēka uzņemtā ēdiena, tādējādi novedot pie svara zuduma. Taču šeit gribu uzsvērt uzreiz un, kā saka, lieliem burtiem – “lenteņu diētai” ieguvumu NAV.
“Lenteņu diēta” ir bīstama, un risku ir daudz. Lentenis ir parazīts, tas cilvēka ķermenim ir svešs un izraisa infekciju. Norijot kapsulu ar lenteņa olām, tajā tik pat labi var būt cilvēkam bīstamāku lenteņa paveidu olas, kā arī citi parazīti. Infekcija var izraisīt caureju un vemšanu, taču var rasties daudz, daudz nopietnākas problēmas. Atkarībā no tā, kas par parazītu tiek ieņemts, tas var izplatīties arī uz citiem orgāniem, radot to nopietnus bojājumus un pat cilvēka nāvi. Parazitāro infekciju sekas neatšķiras no tā, vai cilvēks nejauši iegūst parazītu, apēdot ko netīru, vai cilvēks to apēd tīšām.
Zinātniskos žurnālos ir aprakstīti vairāki gadījumi ar bēdīgām beigām. Gadījumi lielākoties nāk no Āzijas valstīm, jo tur interese par “lenteņu diētu” ir lielāka.
Piemēram, 2021. gadā aprakstīts gadījums, kur 20-gadīga jauniete ar lieko svaru internetā izlasīja par “lenteņu diētu”, pasūtīja un ieņēma kapsulas ar lenteņu oliņām, lai zaudētu svaru. Pēc 4 mēnešiem viņa vērsās pēc palīdzības klīnikas uzņemšanas nodaļā ar nepārejošām sāpēm galvā un vēderā. Diagnoze bija neskaidra, viņa saņēma ārstēšanu, jutās labāk un tika izrakstīta, bet jau smagākā stāvoklī pēc pāris mēnešiem atgriezās slimnīcā. Otro reizi nonākot slimnīcā, tika atklāts, ka lenteņa pēcnācēji bija izplatījušies uz jaunietes smadzenēm, muskuļiem un aknām. Jaunietei bija ilgstoši jālieto nopietni medikamenti. Šī gadījuma aprakstā arī iekļautas magnētiskās rezonanses bildes, kur dažādos orgānos redzamas cistas, ko izveidojuši parazīti.
Ja ir vēlme sīkāk uzzināt par šo būtībā “sazvērestības teoriju” par t.s. “lenteņu diētu”, tad var iepazīties ar rakstiem dažādos interneta resursos (www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8832885/, www.mdpi.com/2673-6772/2/3/15). Vienā no rakstiem, piemēram, apcerēta arī sazvērestības teorija par to, ka slavenā operdziedātāja Marija Kallasa izmantojusi “lenteņu diētu”, lai mazinātu svaru. Interesanti aprakstīta arī “lenteņu teorijas” vēsture ārzemju popkultūrā.
Kāda ir Jūsu pieejamā informācija par Latvijā praktizētu “lenteņu diētu”?
Nav dzirdēts, ka kāds būtu praktizējis “lenteņu diētu”. Strādājot medicīnā, ir gadījies tikai viens pacients, kurš ir interesējies par “lenteņu diētas” lietderību.
Kādu saturu, no Jūsu skatupunkta raugoties, būtu vērtīgi sniegt vidusskolas skolēniem par “lenteņu diētu”?
Svarīgi uzsvērt, ka lenteņu diētai ieguvumu nav un tā ir bīstama. Veselībai ir nepieciešams daudzveidīgs, sabalansēts uzturs un regulāra fiziskā aktivitāte.
Ieskatu veselīga uztura pamatprincipos iespējams iegūt Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas mājaslapās rubrikā “Veselīga uztura ieteikumi”. Jāņem vērā, ka detaļas nedaudz atšķirsies bērniem un pieaugušajiem, tāpat tās ir atkarīgas no katra konkrētā cilvēka fiziskās aktivitātes līmeņa un dzīvesveida, tāpēc jāseko līdz, kādai vecuma grupai domāti konkrētie ieteikumi. Jauniešiem ar lieko svaru ir jāvēršas pie ārsta, lai izslēgtu citas slimības, kas to varētu izraisīt, un pēc tam, ja vajadzīga papildu palīdzība ēdienkartes sastādīšanā, pie dietologa vai uztura speciālista. Svarīgi arī saprast, ka cilvēki ir dažādi, un tāpēc arī pieeja veselīga uztura un dzīvesveida nodrošināšanai ir jāpielāgo katram individuāli.
