“Vairs neesam sākumā, bet arī līdz briedumam vēl jāaug” – Juris Gaiķis par digitālās veselības attīstību Latvijā
Latvijas Digitālās veselības centrs ir uzsācis mērķtiecīgu, standartizētu un funkcionāli bagātāku veselības nozares digitalizācijas jeb tā sauktās digitālās veselības attīstību. Sarunā ar LDVC valdes locekli Juri Gaiķi noskaidrosim, kur šobrīd atrodas Latvijas digitālās veselības sistēma, kādi praktiski ieguvumi jau ir redzami gan pacientiem, gan ārstniecības personām, un kādi ir tuvākie soļi – tostarp e-nosūtījumu reforma, slimnīcu izrakstu digitalizācija un SNOMED CT (medicīniskās terminoloģijas sistēma). Pārrunāsim arī profesionāļu līdzdalību, digitālās uzticības izaicinājumus un sadarbības potenciālu ar ārstiem un privāto sektoru.
Kā Jūs raksturotu pašreizējo digitālās veselības ieviešanas posmu Latvijā: vai esam sākuma stadijā, attīstības fāzē, vai jau tuvināmies briedumam?
Latvija digitālās veselības ieviešanā atrodas pa vidu starp sākuma un attīstības fāzi. Galvenie attīstības etapi, arī sākuma stadija, iezīmējas ar institucionālām reformām, tostarp Latvijas Digitālās veselības centra (LDVC) izveidi – kopš 2025. gada 1. janvāra E-veselības politikas īstenošana un attīstība ir nodota LDVC rokās. Esam kā centrālā institūcija, kas rūpējas un rūpēsies par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risinājumiem veselības jomā Latvijā. Kā vairākkārt esam minējuši, LDVC mērķis ir vienot digitālo risinājumu pārvaldību, veicot datu standartizāciju, un paplašināt digitālo pakalpojumu ekosistēmu veselības nozarē.
Teikt, ka esam brieduma fāzē, ir pāragri, taču arī pašā sākuma stadijā neesam. Ne velti jau 2023. gadā tika apstiprināta Digitālās veselības stratēģija laika posmam līdz 2029. gadam, kas ir kā bāka digitālās veselības attīstībā Latvijā. Strādājam pie jaunām funkcionalitātēm, standartizētas IKT infrastruktūras un vienota digitālās veselības redzējuma.
Juris Gaiķis
Kādi ir galvenie panākumi, ko Latvijas Digitālās veselības centrs ir guvis pēdējā gada laikā, strādājot pie digitālās veselības attīstības?
Ņemot vērā, ka LDVC ir, kā paši sakām “jaunuzņēmums”, jo izveidots tikai 2025. gada 1. janvārī, šobrīd esam uzņēmuma sākumposma darba procesā ne tikai pie LDVC izveides kā tādas, kas paņem savu daļu resursa, bet arī pie vienotas veselības nozares arhitektūras izveides, lai apzinātu to, kā varam kopīgi – valsts institūcijas, privātais sektors – virzīties digitālās veselības attīstības virzienā.
Norādot uz pāris praktiskajiem soļiem jeb funkcionalitātēm veselības digitalizācijas virzienā, būtiska ir laboratorisko izmeklējumu rezultātu obligāta pieejamība E-veselības sistēmā, iedzīvotājiem un profesionāļiem sniedzot iespēju vienuviet bez maksas un bez laika noilguma apskatīt laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatus, kurus iesūta E-veselības sistēmā jau 29 uzņēmumi un iestādes. Ik mēnesi E-veselībā tiek pievienoti vairāk nekā 400 000 laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatu, un laboratorijas savu darbu veic teicami.
Jāmin arī veiksmīgais pienesums digitalizācijā, ko noteica normatīvā regulējuma izmaiņas, no šī gada 1. aprīļa paredzot slimnīcām vadīt E-veselības sistēmā (digitalizēt) slimnīcu izrakstus jeb epikrīzes. Epikrīžu pieejamība elektroniskā veidolā nodrošina pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem visaptverošas informācijas pieejamību digitālā formātā par veikto izmeklēšanu un ārstēšanu, kas ir svarīgs priekšnosacījums turpmākajā pacienta veselības stāvokļa uzraudzībā un nozīmētās terapijas ievērošanā. Vērā ņemams ir fakts, ka, ja gada pirmajos mēnešos ievadītie slimnīcu izraksti nepārsniedza 10–20 tūkstošus mēnesī, tad pēc normatīvā regulējuma izmaiņām šis ievadītais datu apjoms palielinājās līdz teju 45 tūkstošiem mēnesī.
2025. gada rudenī – septembrī, oktobrī – ārstiem būs jāuzsāk izrakstīt nosūtījumi tikai e-formātā. No esošajiem digitālajiem nosūtījumiem jaunie e-nosūtījumi atšķirsies ar pievienoto unikālo kodu, kas sniegs iespēju iedzīvotājam pierakstīties tikai pie viena speciālista vienā ārstniecības iestādē, mākslīgi neveidojot šobrīd esošās rindas pie speciālista. Mēs, protams, nevaram garantēt, ka e-nosūtījums būs panaceja tam, lai izskaustu garās rindas pie ārstiem, taču būtisks solis pretī veselības aprūpes pieejamībai tas būs.
Tāpēc ceram uz ārstniecības personu atbalstu un proaktīvu rīcību digitalizācijā, kas neprasa īpašas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai veicinātu datu ievadi.
Ar kādiem lielākajiem izaicinājumiem Latvijai jāsaskaras, ieviešot digitālās veselības risinājumus, un kā tos pārvarēt?
Lielākie izaicinājumi Latvijai digitālās veselības ieviešanā ir gan tehniski, gan sociāli.
Pirmkārt, uzmanība ir jāvērš uz datu savietojamību un standartizāciju, ņemot vērā, ka ārstniecības iestādes izmanto atšķirīgas IKT sistēmas un vēsturiski uzkrātie dati ir strukturēti dažādos formātos vai pat, precīzāk sakot, – nestrukturēti. Tāpēc šobrīd rodas grūtības nodrošināt kvalitatīvu datu apmaiņu.
Būtisks solis datu standartizācijas virzienā ir SNOMED CT terminoloģijas sistēmas ieviešana, tādējādi sakārtojot medicīnisko dokumentāciju, iezīmējot jaunu ēru pacientu aprūpes kvalitātē un datu apstrādes efektivitātē. SNOMED CT ir kā universāla valoda medicīnai jeb milzīga vārdnīca, kas ietver vairāk nekā 350 000 klīnisko terminu, sinonīmu, definīciju un procedūru nosaukumu, nodrošinot, ka, neatkarīgi no tā, vai ārsts atrodas Rīgā, Liepājā vai jebkur citur pasaulē, konkrēta diagnoze, piemēram, “akūts apendicīts”, tiks kodēta un saprasta vienādi.
Otrkārt, digitālo risinājumu validēšana jeb pārliecināšanās no A līdz Z, ka risinājums ir pilnīgs. Mēs, sēžot pie galda un izstrādājot risinājumu, nevaram būt 100 % droši par visiem iespējamajiem scenārijiem un problēmām, kas var izkristalizēties, lietojot risinājumu. Tāpēc būtiska ir sadarbība starp lietotāju un izstrādātāju – mūsu gadījumā starp izstrādātāju, pacientu un ārstniecības profesionāli.
Apzinoties to, ka mediķim laiks ir jāvelta pacientam, nevaram arī prasīt pilnīgu iesaisti risinājumu testēšanas nodrošināšanā, tāpēc nereti atliek to darīt jau reālajā vidē, un tas bieži vien rada pārpratumus vai kļūdas, kas nebija prognozējamas testējot. Tai pašā laikā, strādājot pie jaunā iedzīvotāju portāla prototipa, esam uzsākuši ciešu sadarbību ar ārstniecības personām, piemēram, ģimenes ārstiem, uzklausot sniegtās rekomendācijas un vajadzības no profesionāļu viedokļa. Saredzam to kā labu un veiksmīgu ceļu, lai stiprinātu esošos digitālos risinājumus.
Treškārt – stipri iesakņojusies stigma par digitālo veselību ārstu un pacientu vidū, kas rada neuzticību jaunajiem risinājumiem, tādējādi rezultējoties zemās digitālajās prasmēs. Vairākkārt dzirdam, ka ārsti izsaka neticību tam, ka E-veselība var būt viņiem kā atbalsts. Tāpat arī no pacientu puses redzam, ka izpratne par sistēmas darbu ir balstīta stereotipos, nevis reālā digitālajā pieredzē. Pacienti bieži neizmanto visas E-veselības portāla sniegtās iespējas, piemēram, apskatot jau iepriekš minētos laboratorisko izmeklējumu rezultātus vai E-veselības portālā pieejamos vizuālās diagnostikas datus.
Lai to kliedētu, esam ceļā uz praktiska, lietotājiem draudzīga risinājuma – jaunās paaudzes E-veselības iedzīvotāju portāla – izstrādi, kas šobrīd ir visiem pieejama prototipa veidolā tīmekļvietnē www.teste.lv. Pamata mērķis ir radīt intuitīvu un ērti lietojamu lietotni iedzīvotājiem, kas laika gaitā aizstās esošo E-veselības portālu.
Taču iedzīvotāji ir tikai viena no galvenajām auditorijām. Otra ir ārstniecības personas un ārstniecības iestāžu informāciju sistēmu uzturētāji jeb integratori, kuriem vēlamies sniegt pilnvērtīgas apmācības, izglītojošus materiālus, lai darbu ar digitālajām sistēmām atvieglotu, nevis radītu papildu slogu.
Visbeidzot, datu drošība un privātums, apzinoties, ka veselības dati ir sensitīvi un pacientiem nereti ir bažas par to, kurš var piekļūt viņu datiem. Tāpēc mūsu, LDVC, mērķis ir stiprināt kiberdrošības prasības un nodrošināt pārskatāmu piekļuves kontroli (kurš ārsts, ārstniecības atbalsta persona ir skatījusi datus, kad tas darīts u. tml.) pacientiem jeb auditāciju.
Kā Jūs vērtējat sadarbību starp valsts institūcijām, privāto sektoru un medicīnas profesionāļiem digitālās veselības jomā?
Latvijā šī sadarbība pēdējos gados uzlabojas, taču vēl nav sasniegusi optimālu efektivitāti. Uzteikt varam to, ka valsts institūcijas ir uzsākušas koordinētu rīcību kopumu, ejot prom no sadrumstalotības veselības nozarē. Tostarp, izveidojot LDVC, kas plānos, īstenos un uzraudzīs veselības nozares IKT attīstību, pārņemot arī E-veselības sistēmas attīstības vadību. Tiesa, process nav ātrs un joprojām prasa dažādu iepriekš iesaistīto iestāžu (piemēram, NVD, VM) funkciju pārņemšanu un saskaņošanu.
Attiecībā uz sadarbību ar medicīnas profesionāļiem saredzam, ka lielākais izaicinājums ir proaktīva profesionāļu iesaiste lēmumu pieņemšanā. Jau šobrīd ārsti un ārstu biedrības tiek iesaistītas e-rīku izstrādē, kā arī, ja nepieciešams, konsultētas. Taču redzam vietu uzlabojumiem, lai medicīnas profesionāļi tiktu iesaistīti izstrādājumu ieviešanas procesā, ne tikai testa vidē, kurā sniegtās ārstu rekomendācijas var tikt sadzirdētas pārāk vēlu, bet jau pie izstrādes posmiem.
Sadarbība ar privāto sektoru šobrīd nav strukturēta. Protams, privātās laboratorijas, aptiekas un klīnikas pievienojas E-veselības sistēmai, taču iztrūkst skaidras partnerības formas jeb PPP – publiskās un privātās partnerības modeļa. Tāpat arī jānorāda uz birokrātiskiem šķēršļiem, kas ir barjera privātā sektora sadarbībai ar valsti, ņemot vērā ilgo lēmumu pieņemšanas ciklu.
Kādas ir Jūsu prognozes par digitālās veselības attīstību Latvijā tuvāko piecu gadu laikā un galvenie mērķi, ko vēlaties sasniegt?
Ar prognozēm digitālās veselības attīstības laukā gribētu būt piesardzīgi optimistisks, jo panākumi būs atkarīgi no politiskās gribas, finansējuma stabilitātes un visu pušu iesaistes.
LDVC galvenais fokuss ir uz E-veselības sistēmas stabilizāciju un modernizāciju, pārveidojot novecojušo E-veselības platformu un radot vienlīdz ērtu risinājumu kā iedzīvotājiem, tā ārstniecības profesionāļiem.
Paredzu, ka piecu gadu laikā tiks veikti uzlabojumi arī personalizētu risinājumu izstrādē. Piemēram, iepriekš minētajā E-veselības portālā, uzlabojot pacienta pieredzi un sniedzot iespēju sekot līdzi analīzēm, vakcinācijām, medikamentiem, ārstu vizītēm vienuviet. Un, visbeidzot, proaktivitāte veselības uzraudzībā un preventīvajā aprūpē, datu analītiku izmantojot agrīnai risku identificēšanai, piemēram, skrīningi.
Runājot par GASTRO CENTRA projektu “GastroTech”, kā Jūs redzat šāda veida iniciatīvu lomu digitālās veselības attīstībā Latvijā? Vai GASTRO CENTRA pieredze ar “GastroTech” var kalpot kā precedents vai piemērs citiem medicīnas centriem vai specialitātēm, lai veicinātu digitālo inovāciju ieviešanu?
GASTRO CENTRA projekts “GastroTech” ir ļoti nozīmīgs piemērs tam, kā privātā sektora medicīnas profesionāļi sadarbojoties var veicināt digitālās veselības inovāciju. Šādi pilotprojekti ir stratēģiski svarīgi, lai kalpotu kā izmēģinājuma vide, reālos klīniskos apstākļos pārbaudot dažādus digitālos risinājumus. LDVC skatījumā šādi projekti visnotaļ palīdz samazināt riskus pirms risinājumu ieviešanas valstiskā mērogā, mēra to efektivitāti praksē, nevis tikai teorijā, kā arī izprot ārstu un pacientu pieredzi.
Šādi projekti ir kā tilts starp privātā sektora inovācijām un valsts institūcijām, tostarp politikas veidotājiem, un LDVC visnotaļ atbalsta to attīstību, ņemot vērā plašo pierādījumu bāzi pēcāk veidotiem politikas un investīciju lēmumiem.
Un ņemot vērā, ka Latvijā joprojām trūkst uz rezultātu vērstas inovāciju ekosistēmas veselības nozarē, šie pilotprojekti rāda piemēru, ka ārsti paši var būt inovāciju līderi, nevis tikai gala patērētāji, kā arī norāda uz digitālo risinājumu potenciālu tik specifiskās nozarēs kā gastroenteroloģijā vai, piemēram, onkoloģijā.
Kā Digitālās veselības centrs var atbalstīt un veicināt līdzīgus projektus nākotnē, lai paātrinātu digitālās veselības risinājumu integrāciju Latvijas veselības aprūpes sistēmā?
Šādās iniciatīvās LDVC saredz sevi kā potenciālus partnerus pilotēšanā, datu validēšanā un tālākā risinājumu ieviešanā. Viennozīmīgi LDVC var sniegt atbalstu datu integrācijā un testēšanā ar E-veselības sistēmu, ja vien sniegtie dati ir salāgojami un iekļaujami E-veselības datu plūsmā. Šādi projekti var būt arī kā veiksmīga koprades telpa – platforma nākamās paaudzes klīniskajiem rīkiem gastroenteroloģijā vai citās specialitātēs.
Kā redzat digitālās veselības projektu ilgtspēju, ņemot vērā gan valsts budžeta iespējas, gan potenciālo privāto investoru piesaisti? Vai pašreizējais finansējuma modelis digitālās veselības projektu attīstībai Latvijā ir pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību?
Digitālās veselības projektu ilgtspēja Latvijā ir iespējama, un tai ir perspektīva, taču vienlaikus tai ir jābalstās uz diviem galvenajiem smagsvariem – gudras un stratēģiskas publisko līdzekļu izmantošanas un privātā sektora līdzdalības, kurā ir skaidrs ieguvuma modelis.
Šī brīža izaicinājums ir tas, ka lielākā daļa no veselības budžeta tiek novirzīti ārstniecībai, nevis digitālajai infrastruktūrai, un vairāki digitālie projekti ir vienreizēji ES fondu projekti, kuri neparedz ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas. Attiecīgi, projekta ietvaros tiek saņemts būtiska apmēra finansējums, izveidots digitāls risinājums, taču turpmāka risinājuma uzturēšanas finansējuma trūkst, tādējādi neradot nekādu risinājuma ilgtspēju.
Ideālā pasaulē IKT uzturēšana kā patstāvīga budžeta pozīcija veselības aprūpē būtu kā primārais solis, lai veicinātu digitālās veselības projektu ilgtspēju.
Ko Jūs vēlētos pateikt Latvijas medicīnas profesionāļiem par digitālās veselības nākotni Latvijā?
Digitālā veselība nav par tehnoloģijām, bet par medicīnas profesionāļiem un pacientiem. Digitālās veselības nākotne Latvijā nevar būt veiksmīga tieši bez profesionāļu iesaistes un līdzdalības. Jo vairāk ārstu, māsu, farmaceitu, atbalsta personāla iesaistīsies risinājumu lietošanā, kā arī, protams, testēšanā, uzlabošanā, izteiks viedokli par tiem, jo ātrāk mēs panāksim tādu digitālās veselības aprūpi, kas palīdz, nevis rada slogu.
Tieši medicīnas profesionāļi ik dienu sastopas ar reālajām problēmām, piemēram, dubultiem izmeklējumiem, neredzamiem pacienta datiem, laikietilpīgām procedūrām, dubultu dokumentēšanu. Tāpēc digitālajiem rīkiem ir jākalpo jums, nevis jums tiem. Ko tas nozīmē? Mūsu kopīgais darbs ir veidot ērtas un saprotamas sistēmas, lai vairāk laika jūs varat veltīt pacientam, nevis sistēmai.
LDVC ir atvērts atgriezeniskās saites saņemšanai, jo pat mazākā iniciatīva var kļūt par lielu un nozīmīgu risinājumu. Paldies ikvienam no jums par jau paveikto, un turpinām kopīgi iet digitālās veselības attīstības ceļu!