Jauno ārstu ceļš: no auditorijas līdz praksē balstītai medicīnai
Ivars Tolmanis,
ārsts gastroenterologs,
GASTRO CENTRA valdes priekšsēdētājs
Klāt septembris, un līdz ar to sākas arī jaunais mācību gads ne tikai vispārizglītojošo skolu skolēniem, bet arī studentiem. Tostarp – tiem, kuri šogad tikai uzsāk studijas. Kā liecina augstskolu dati, medicīnas studijas nemainīgi ir pieprasītāko studiju virzienu skaitā. Par ko tas liecina?
Ne tikai par to, ko rāda skaitļi, proti, medicīnas izglītība Latvijā tradicionāli ir viena no vispieprasītākajām. Katru gadu redzam lielu konkurenci uz vietām studijās, un tas apliecina, ka jaunieši apzinās šīs profesijas nozīmi un prestižu. Medicīna vienmēr ir piesaistījusi tos, kuri vēlas darboties sabiedrības labā, un šis aicinājums joprojām ir dzīvs. Jaunais ārsts nereti izvēlas smago ceļu ar garām studiju un rezidentūras stundām, jo apzinās – darbs nesīs gandarījumu un reālu ietekmi uz cilvēku dzīvi.
Vienlaikus mēs, pieredzējušie ārsti, redzam, ka studijas ir tikai sākuma punkts. Pat labākā teorētiskā sagatavotība būs nepilnīga, ja jaunajam ārstam nebūs iespēju ātri un jēgpilni iesaistīties praktiskajā darbā. Ārstniecības iestādēs jaunie speciālisti nereti nonāk starp cerībām un realitāti: no vienas puses – liels entuziasms, no otras – birokrātiskas barjeras, ierobežots rezidentūras vietu skaits un reizēm arī nepietiekami resursi. Mums kā sistēmai ir jāpanāk, lai šī enerģija netiktu zaudēta. Pretējā gadījumā riskējam ar jauno kolēģu vilšanos vai pat aizplūšanu uz citām nozarēm vai valstīm.
Pozitīvi, ka daudzi studenti un rezidenti izmanto iespēju stažēties ārzemju klīnikās. Pieredze Vācijā, Francijā, Skandināvijā vai citur ļauj ieraudzīt medicīnas sistēmas organizāciju no cita skatpunkta – no dažādām diagnostikas metodēm līdz multidisciplinārās komandas darbam. Šādas zināšanas un pieejas viņi vēlāk atgriež Latvijā, bagātinot mūsu praksi. Tomēr svarīgi, lai ārvalstīs iegūtā pieredze nebūtu vienvirziena ceļš – mums jāspēj jaunos ārstus noturēt un iesaistīt tepat, radot viņiem sajūtu, ka viņu zināšanas ir vajadzīgas šeit un tagad.
Īpaši svarīgs ir jautājums par jauno speciālistu cieņpilnu un ātru integrāciju mūsu medicīnas sistēmā. Jaunajiem ārstiem nevajadzētu gadiem ilgi gaidīt iespēju uzņemties atbildību vai tikt pie nozīmīgiem pienākumiem. Jo agrāk viņi tiek iesaistīti praktiskajā darbā – gan valsts, gan privātajās klīnikās –, jo lielāka ir viņu profesionālā pārliecība, un ieguvēji ir gan pacienti, gan kolēģi.
Šeit vēlos uzsvērt GASTRO CENTRA darbu. Tas ir lielisks piemērs, kā Latvijā iespējams veidot mūsdienīgu vidi jaunajiem ārstiem. GASTRO CENTRS piedāvā rezidentu vietas, aktīvi strādā ar studentiem un, kas ir svarīgi, dara to ne tikai formāli, bet ar patiesu ieinteresētību. Jaunajiem ārstiem tiek dota iespēja piedalīties procedūrās, uzdot jautājumus, diskutēt ar pieredzējušiem speciālistiem. Tā ir mācīšanās caur darīšanu, kas sniedz daudz vairāk nekā tikai teorētiskas zināšanas.
Jaunajiem ārstiem mēs palīdzam izvēlēties un optimāli integrēt ne tikai plaša spektra teorētiskās un praktiskās, bet arī akadēmiskās un zinātniskās kompetences gastroenteroloģijā: nodrošinām iespēju iesaistīties studentu un rezidentu apmācībā, piedalīties zinātnisku un pētniecisku projektu plānošanā un realizēšanā, kā arī izstrādāt studiju darbus – bakalaura programmā un doktorantūrā. Šāda pieredze ļauj mūsu jaunajiem kolēģiem ne tikai pilnveidot profesionālās iemaņas, bet arī veidot pamatīgu zinātnisko un akadēmisko bāzi turpmākajai karjerai.
Ne mazāk būtiski ir tas, ka GASTRO CENTRS palīdz jaunajiem mediķiem izvēlēties optimālu profesionālās sadarbības un kontaktu veidošanas stratēģiju – gan iesaistoties profesionālos pasākumos, gan aktīvi darbojoties profesionālajās asociācijās. Tas dod iespēju ne tikai gūt plašāku skatījumu uz medicīnas attīstības procesiem, bet arī veidot vērtīgus kontaktus un sadarbību ar kolēģiem Latvijā un ārpus tās.
Ļoti svarīgs aspekts ir pētījumu vide. GASTRO CENTRS regulāri piedalās gan Latvijas, gan starptautiskos medicīnas pētījumos, un tā ir platforma, kur jaunie kolēģi var saprast, ka medicīna nav statiska disciplīna. Tā attīstās ik dienu, un ārsta profesija prasa nemitīgu atvērtību jaunām idejām un metodēm. Šī pieredze rada ne tikai profesionālas iemaņas, bet arī plašāku skatījumu uz to, kāda ir ārsta loma 21. gadsimta veselības aprūpē.
Medicīnas studiju popularitāte apliecina, ka profesija joprojām ir sabiedrības uzticības un cieņas vērta. Taču mūsu pienākums ir nodrošināt, lai no auditorijas līdz pilnvērtīgai praktiskai darbībai jaunie ārsti nonāktu pēc iespējas ātrāk un ar vislielāko atbalstu. Ja to spēsim, ieguvēja būs visa Latvijas veselības aprūpes sistēma.