Vai tiešām anestēzija ir bīstama?
“GASTRO Ziņas” ir saņēmušas mūsu pacienta jautājumu saistībā ar anestēzijas lietošanu un narkozi GASTRO CENTRĀ veicamo procedūru laikā. Galvenais, ko vēlas zināt mūsu pacients, ir: vai anestēzija var radīt paliekošas sekas veselībai turpmākajā dzīvē. “GASTRO Ziņas” nolēma apkopot populārākos mītus par anestēziju, kas tiek izplatīti interneta vidē, lūdzot tos skaidrot Jānim Verneram Birnbaumam, GASTRO CENTRA ārstam–anesteziologam.
1. mīts:
Narkoze rada neatgriezeniskas sekas smadzenēs, izraisot atmiņas un mācīšanās problēmas.
Atbilde:
Mūsdienu pētījumi parāda, ka vispārējā anestēzija, ko izmanto operāciju laikā, parasti nerada neatgriezeniskus bojājumus smadzenēs pieaugušajiem, ja to veic atbilstoši protokoliem un vadlīnijām un anestēzijas laikā tiek veikts adekvāts vitālo rādītāju monitorings (pulss, asinsspiediens, skābekļa saturācija asinīs). Pie garākām, sarežģītākām operācijām un līdz ar to ilgāku un kompleksāku anestēziju daži pacienti pēc operācijas var piedzīvot īslaicīgas problēmas ar atmiņu vai koncentrēšanos. Šīs sekas parasti ir īslaicīgas un pāriet dažu dienu vai nedēļu laikā. Gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar esošām neiroloģiskām problēmām pastāv nedaudz lielāks risks ilgstošākai kognitīvajai disfunkcijai, bet arī tas ir ļoti rets gadījums. Ir svarīgi atzīmēt, ka riski, kuri saistīti ar operāciju un veselības stāvokli, ne vienmēr saistāmi ar pašu anestēziju.
2. mīts:
Anestēzijas laikā cilvēks var izpļāpāt savus un valstiskus noslēpumus.
Atbilde:
Šis apgalvojums viennozīmīgi ir mīts. Kad pacients tiek ievadīts vispārējā anestēzijā, tiek mākslīgi inducēts miegs. Tas notiek strauji – 3-5 sekunžu laikā –, līdz ar to pacients vienkārši nevar aktīvi komunicēt ar apkārtējiem. Pacientiem nemēdz būt jebkāda verbāla reakcija, bet, pat ja tāda notiek, tā ir reflektoriska un stipri primitīva, bez saistības ar apzinātiem uzskatiem vai noslēpumiem. Turklāt anesteziologi un medicīniskais personāls ir stingri apmācīti nodrošināt pacienta drošību un konfidencialitāti. Tādēļ šādas sazvērestības teorijas nav pamatotas.
3. mīts:
Anestēzijas laikā var iegalvot jebko un “ieprogrammēt” smadzenes.
Atbilde:
Anestēzija nav saistīta ar hipnozi vai smadzeņu “programmēšanu”. Kad cilvēks ir vispārējā anestēzijā, viņš ir pilnīgā bezsamaņā, un nav iespējams ietekmēt viņa apziņu vai “ieprogrammēt” uzvedību. Anesteziologi izmanto anestēzijas līdzekļus, lai nodrošinātu pacienta miegu, nesāpīgumu un amnēziju, nevis lai kontrolētu viņu apziņu. Šādas teorijas ir nepamatotas un nav medicīniski iespējamas.
4. mīts:
Pilna narkoze ir droša tikai vienreiz mūžā.
Atbilde:
Arī šis apgalvojums ir mīts. Mūsdienu anestēzijas līdzekļi ir ļoti droši, un tos, ja nepieciešams, var izmantot atkārtoti bez būtiskiem ilgtermiņa kaitējumiem veselībai. Katrs anestēzijas gadījums tiek pielāgots individuāli, ņemot vērā pacienta vispārējo veselības stāvokli, medicīnisko vēsturi un operācijas veidu. Ir liela daļa pacientu, kam, piemēram, pēc onkoloģiskas operācijas ik gadu, vēlāk reizi piecos gados, nepieciešamas kontroles endoskopijas. Līdz ar to pacientiem regulāri tiek nodrošināta anestēzija. Ļoti retos gadījumos pacienti atzīmē kāda veida kognitīvo funkciju pasliktināšanos, ko, iespējams, varētu saistīt ar vairākkārtējām anestēzijām, bet absolūti lielākajā daļā gadījumu šīs funkcijas ar laiku atjaunojas.
5. mīts:
Atmošanās no narkozes un pašsajūta pēc tās ir dažāda un neparedzama.
Atbilde:
Atmošanās no anestēzijas un pašsajūta pēc tās tiešām var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, piemēram, pacienta vecuma, veselības stāvokļa, anestēzijas veida un ilguma, kā arī no individuālās reakcijas uz anestēzijas līdzekļiem. Tādēļ anesteziologs spēlē nozīmīgu lomu šajā procesā, izvēloties piemērotākos medikamentus un veicot nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu blakusefektus. Lai gan lielākā daļa pacientu pamostas no anestēzijas bez problēmām, daži var piedzīvot īslaicīgu apjukumu, sliktu dūšu vai nogurumu. Tomēr nopietnas komplikācijas, piemēram, nāve, ir ārkārtīgi retas un parasti ir saistītas ne tik daudz ar anestēziju, cik ar ļoti smagiem medicīniskiem stāvokļiem vai ārkārtas situācijām. Šajos gadījumos, kad pacientam rodas neparedzamas blaknes no anestēzijas, talkā nāk ne tikai anesteziologa zināšanas un individuālas prasmes, bet arī pieredze. Zinot, vai iepriekš ir bijusi saskarsme ar šādu situāciju, kā tā tikusi risināta un kā vispareizāk būtu rīkoties.
Izziņa
Kā darbojas anestēzija?
Vispārējā anestēzija darbojas, nomācot centrālās nervu sistēmas darbību, kas mākslīgi inducē miegu, atsāpināšanu un muskuļu relaksāciju.
Anesteziologs izmanto kombināciju no intravenoziem medikamentiem un inhalācijas gāzēm, lai nodrošinātu drošu un efektīvu anestēziju operācijas laikā. Anestēzijas laikā pacienta dzīvībai svarīgie rādītāji tiek rūpīgi uzraudzīti un kontrolēti, lai nodrošinātu drošību un ātru atmošanos pēc operācijas.
Pacients nejūt sāpes un pēc operācijas pamostas, kad anestēzijas efekts izzūd. Katra anestēzija ir atsevišķu medikamentu kopums, kas tiek piemeklēts un ievadīts atbilstoši procedūrai vai operācijai, pacienta anamnēzei, svaram, augumam. Piemēram, endoskopiju procedūra nav sāpīga, bet diskomfortu rada gaisa pūšana zarnās procedūras laikā, lai varētu veiksmīgāk vizualizēt kuņģa–zarnu traktu. Līdz ar to procedūrai nav nepieciešama tik kompleksa anestēzija, kā, piemēram, vispārējā ķirurģijā. Pacientam nepieciešams tikai viens no iepriekš minētajiem trim komponentiem – mākslīgi inducēts miegs (pārējie divi ir atsāpināšana un muskuļu relaksācija). Turpretī ķirurģiskām operācijām nepieciešami visi trīs komponenti, kā arī jānodrošina mākslīgā plaušu ventilācija, pēc nepieciešamības centrālā venozā pieeja, arteriālā līnija, neiromonitorings u.t.t.
