Endoskopiska operācija ir minimāli invazīva ķirurģiska procedūra, kas tiek veikta, izmantojot endoskopu.

Endoskopiskās operācijas pielieto audzēju vai patoloģisku audu noņemšanai un bojātu vai slimu audu vai orgānu labošanai. Endoskopiskām operācijām ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar tradicionālo ķirurģiju, tostarp samazinātas sāpes, rētas un atveseļošanās laiks.

Polipektomija ir medicīniska procedūra, kas ietver polipu izņemšanu no resnās zarnas, taisnās zarnas vai citām kuņģa-zarnu trakta daļām, izmantojot endoskopu.

Polipi ir patoloģiski veidojumi, kas var veidoties uz resnajā un taisnajā zarnā, un, lai gan lielākā daļa polipu ir labdabīgi un nerada tūlītēju apdraudējumu veselībai, daļa no tiem var ar laiku pārveidoties par ļaundabīgiem audzējiem, īpaši, ja tie netiek laikus atklāti un noņemti.

Polipektomija bieži tiek veikta endoskopijas laikā, kad ārsts var pārskatīt gremošanas traktu, izmantojot endoskopu. Procedūra ietver polipa saķeršanu ar stieples cilpu un tā noņemšanu no resnās zarnas gļotādas. Pēc tam polips tiek nosūtīts uz laboratoriju pārbaudei, lai noteiktu, vai tas ir audzējs vai nē. Polipektomija tiek uzskatīta par drošu un efektīvu veidu, kā novērst resnās zarnas vēzi, noņemot pirmsvēža polipus, pirms tie kļūst ļaundabīgi.

Sašaurinājumu paplašināšana ir procedūra, lai paplašinātu sašaurinātas vietas kuņģa-zarnu traktā vai citos orgānos. Procedūra var ietvert endoskopa vai citu ierīču izmantošanu, lai ievietotu balonu vai stentu, lai atvērtu sašaurināto zonu un uzlabotu šķidruma vai citu vielu plūsmu caur skarto orgānu.

Gastroenteroloģijā šo procedūru var veikt, lai paplašinātu sašaurinātu barības vada, kuņģa, tievās zarnas vai resnās zarnas daļu. Konkrētā izmantotā procedūra būs atkarīga no sašaurināšanās vietas un smaguma pakāpes.

To parasti veic anestēzijā, lai mazinātu pacienta diskomfortu.

Hemostāze gastroenteroloģijā attiecas uz asiņošanas apturēšanas procesu kuņģa-zarnu traktā. Gastroenteroloģijā ir vairākas hemostāzes sasniegšanas metodes, tostarp injekciju terapija, termiskā koagulācija, mehāniskā griešana un hemostatisko līdzekļu lietošana. Šīs metodes var izmantot dažādiem stāvokļiem, kas izraisa asiņošanu kuņģa-zarnu traktā, tostarp čūlas, audzējus, varikozas vēnas un asinsvadu malformācijas. Metodes izvēle ir atkarīga no asiņošanas vietas un smaguma pakāpes, kā arī no pacienta vispārējās veselības un citiem veselības stāvokļiem.

Barības vada vēnu nosiešana ir procedūra, ko izmanto, lai ārstētu asiņošanu no varikozām vēnām (paplašinātas un pietūkušas vēnas) barības vadā. Šajā procedūrā ap varikozu vēnu pamatni tiek novietota neliela gumijas josla, lai apturētu asiņošanu. Josla pārtrauc asins piegādi varikozām varikozām vēnām, kā rezultātā tās samazinās un galu galā nokrīt. Tas palīdz novērst turpmāku asiņošanu no varikozām vēnām. Barības vada vēnu nosiešana parasti tiek veikta augšējās endoskopijas procedūras laikā.

Barības vada ahalāzijas endoskopiskā ārstēšana ir minimāli invazīva procedūra, kuras mērķis ir uzlabot apakšējā barības vada sfinktera darbību, kas kontrolē pārtikas un šķidrumu pāreju no barības vada uz kuņģi. Šo procedūru parasti veic, izmantojot endoskopu.

Procedūras laikā endoskopists ar specializētiem instrumentiem paplašinās barības vada apakšējo sfinkteru vai injicēs medikamentus muskuļu atslābināšanai. Tas var palīdzēt uzlabot pārtikas un šķidrumu plūsmu kuņģī, atvieglot simptomus, piemēram, apgrūtinātu rīšanu, un samazināt komplikāciju, piemēram, aspirācijas pneimonijas, risku.

Agrīnu audzēju endoskopiskā izgriešana ir minimāli invazīva procedūra, ko izmanto, lai noņemtu patoloģisku audu izaugumu (audzēju) no gremošanas trakta, izmantojot endoskopu. Procedūru parasti izmanto, lai noņemtu agrīnās stadijas audzējus, pirms tie kļūst par vēzi, un to var veikt dažādās gremošanas trakta vietās, tostarp barības vadā, kuņģī un resnajā zarnā.

Svešķermeņu izņemšana ir medicīniska procedūra, ko veic, lai izņemtu jebkuru svešķermeņu, kas ir norīts un iestrēdzis kuņģa-zarnu traktā, parasti barības vadā, kuņģī vai tievajā zarnā. Tas var notikt nejauši, ēdot vai dzerot, vai arī tīši, piemēram, norijot mazus priekšmetus. Procedūru parasti veic endoskopists, izmantojot endoskopu un citiem tam pievienotiem instrumentiem. Endoskopu ievieto caur muti un virza uz svešķermeņa vietu, kur to var droši izņemt.

Iekaisīgu zarnu slimību (čūlainais kolīts un Krona slimība) ārstēšana dienas stacionārā ietver dažādu terapiju izmantošanu slimības simptomu mazināšanai un komplikāciju novēršanai. Tas var ietvert zāles, piemēram, pretiekaisuma līdzekļus, imūnsupresantus, bioloģiskos līdzekļus un antibiotikas. Konkrēts ārstēšanas plāns ir atkarīgs no slimības smaguma pakāpes un pacienta individuālajām vajadzībām.

Papildus medikamentiem pēc vajadzības var nodrošināt arī citas ārstēšanas metodes, piemēram, uztura pārskatīšanu.

Pacientu stāvoklis tiek regulāri uzraudzīts, tostarp, veiktas asins analīzes un endoskopijas.

Dienas stacionāra aprīkojums ļauj pacientiem ērti un efektīvi saņemt nepieciešamo aprūpi un ārstēšanu, nepaliekot pa nakti slimnīcā. Atkarībā no ārstēšanas plāna, ārstēšana var aizņemt vairākas stundas vai pat visu dienu.