Saldus Medicīnas centra jaunais vadītājs Kristaps Kokins: “Redzu reālu potenciālu uzlabot medicīnas pieejamību novadā”
Saldus Medicīnas centru kopš 3. novembra vada Kristaps Kokins. Var teikt, ka tā ir zināmā mērā atgriešanās – viņš ir dzimis Saldus slimnīcā un audzis Saldus novadā. Kristaps Kokins ir studējis gan medicīnu, gan tirgzinības un uzņēmējdarbības vadību, iegūstot nozīmīgu darba pieredzi tādās lielās kompānijās kā “Centrālā laboratorija”, “Kalceks” un “Olainfarm”, turklāt šeit ir vietējais – pārzina situāciju Saldus novadā un Latvijā, ir redzējis, cik sarežģīti reģionu iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus, un redz iespēju šo situāciju Saldus novadā uzlabot.
Pieņemts uzskatīt, ka medicīnas iestāžu vadībā jābūt pieredzējušiem klīnicistiem, taču Jūsu kompetences apvieno medicīnu ar stratēģisko vadību un mārketingu. Kā šis starpdisciplinārais zināšanu kopums palīdz efektīvāk pārvaldīt Saldus Medicīnas centru un risināt tā mūsdienu izaicinājumus?
Šajā amatā ienāku ar dziļu pārliecību, ka medicīna un vadība nav divas atsevišķas pasaules. Mani pirmie soļi profesionālajā karjerā ārsta palīga amatā ļāva strādāt plecu pie pleca ar mediķiem un klātienē pieredzēt to milzīgo emocionālo un profesionālo atbildību, kas viņiem jāuzņemas ik dienu. Šī vide man iemācīja patiesu empātiju un atbildības sajūtu.
Savukārt vēlāk iegūtās zināšanas mārketingā, veselības aprūpes vadībā un starptautiskajā biznesā ir sniegušas nepieciešamos instrumentus, lai raudzītos uz iestādi no sistēmiskas un ilgtspējīgas attīstības perspektīvas.
Esmu pārliecināts, ka tieši šis pieredzes apvienojums ļauj man vadīt medicīnas centru ar izpratni par visiem tā darbības elementiem: gan par ārstu un pacientu vajadzībām, gan par finanšu plānošanu, efektīvu komunikāciju un inovāciju procesiem. Savu lomu redzu kā tiltu starp medicīnas komandu, kas rūpējas par cilvēku dzīvībām, un vadības stratēģiju, kas nodrošina šim darbam nepieciešamos resursus, mūsdienīgu vidi un skaidru nākotnes virzienu.
Kristaps Kokins
Kā Jūs redzat medicīnas pieejamību reģionos, un kā plānojat nodrošināt, lai Saldus iedzīvotājiem nebūtu jābrauc uz Rīgu?
Latvijas veselības aprūpē joprojām ir jūtama plaisa starp galvaspilsētu un reģioniem. Rīgā ir koncentrēti plašāki resursi, universitāšu slimnīcas un jaunākās tehnoloģijas, taču tas nenozīmē, ka cilvēkiem ārpus galvaspilsētas būtu jāsamierinās ar zemākas kvalitātes pakalpojumiem. Esmu pārliecināts, ka reģionālā medicīna var būt tikpat spēcīga, ja vien tai tiek sniegtas iespējas un mērķtiecīga vadība.
Mans mērķis ir panākt, lai Saldus iedzīvotāji pēc iespējas vairāk pakalpojumu saņem šeit, savā novadā. Un jāsaka atklāti — jau pirmajās nedēļās esmu pārliecinājies, ka tas ir iespējams.
Pēc sarunām darbu uzsācis neirologs algologs, kas ir liels atspaids tiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm vai neiroloģiskiem traucējumiem. Tāpat panākta vienošanās ar SIA “Vizuālā diagnostika”, kas mūsu pacientiem piedāvā radioloģiskās un funkcionālās diagnostikas izmeklējumus, – ir pagarināts darba laiks, lai cilvēkiem pakalpojums būtu pieejamāks un iespēja ātrāk saņemt izmeklējumus. Šobrīd uzsāktas skaņas terapijas nodarbības — tas ir jauns pakalpojums, un cilvēki izrāda lielu interesi.
Un tie ir tikai pirmie soļi. Pašlaik aktīvi norit sarunas ar virkni speciālistu: endokrinologu, infektologu, ginekologu, otolaringologu, optometristu un bērnu ķirurgu. Tuvāko mēnešu laikā varēsim paziņot konkrētus to profesionāļu vārdus, kuri pievienosies Saldus medicīnas centra komandai.
Es saredzu reālu potenciālu paplašināt pakalpojumu klāstu Saldū. Pieprasījums ir augsts, un speciālisti ir gatavi nākt pie mums, ja spējam piedāvāt profesionāli sakārtotu, drošu un motivējošu darba vidi.
Esat minējis, ka viena no Jūsu prioritātēm ir ambulatoro speciālistu piesaiste. Kā plānojat panākt, ka speciālisti izvēlas strādāt Saldū?
Speciālistu piesaiste nav tikai darba līgumu un grafiku jautājums — tā ir attiecību veidošana. Lai ārsts izvēlētos strādāt Saldū, viņam ir jāsajūt, ka šeit ir vide, kur viņš var attīstīties, kur tiek novērtēta viņa profesionalitāte un kur viņam ir pieejams viss, kas nepieciešams kvalitatīvam darbam.
Es ticu, ka profesionāļus piesaista nevis skaļi solījumi, bet patiesa vēlme radīt vidi, kurā viņi var justies droši un novērtēti. Tas sākas ar godīgu, caurspīdīgu atalgojuma sistēmu, kurā tiek respektēts speciālista ieguldījumu, kam seko skaidra organizācijas kultūra, mūsdienīga infrastruktūra, digitalizēti procesi, viegla pieeja informācijai un modernām tehnoloģijām. Tikpat svarīga ir sadarbība ar universitātēm — prakses vietas, pirmās darbavietas, sadarbības projekti. Ja students, atbraucot uz Saldus Medicīnas centru, sastop iedvesmojošu vidi, pastāv liela iespēja, ka viņš vēlēsies šeit atgriezties arī kā speciālists.
Un jā, arī praktiskie jautājumi, piemēram, dzīvesvietas pieejamība, ir ļoti svarīgi — cilvēks nevar strādāt ar mierīgu prātu, ja viņam nav kur dzīvot. Tāpēc manā redzējumā speciālistu piesaiste nav “projekts”, bet drīzāk attiecību un kultūras veidošana.
Jums ir izglītība mārketingā — vai tā palīdz veidot medicīnas centra tēlu un komunikāciju ar pacientiem?
Medicīna un mārketings sākotnēji šķiet divas ļoti atšķirīgas jomas, taču patiesībā tās viena otru papildina. Mārketings veselības aprūpē nav par reklāmu — tas ir par atbildīgu un caurspīdīgu komunikāciju. Cilvēkiem ir jāzina, kādi pakalpojumi pieejami, kā tie tiek nodrošināti, kā uz tiem pierakstīties un kā rūpēties par savu veselību.
Es uzskatu, ka medicīnas centram ir jābūt ne tikai ārstēšanas vietai, bet arī zināšanu centram. Ja mēs spējam skaidri un cilvēcīgi izskaidrot sabiedrībai, ko darām un kāpēc tas ir svarīgi, mēs stiprinām uzticību. Uzticēšanās ir pamats labai veselības aprūpei. Bez tās pat labākā ārstēšana nespēj sasniegt savu mērķi.
Mārketinga stratēģijas palīdz arī piesaistīt speciālistus — šodien darba devējs vairs nav tikai darbavieta. Tas ir zīmols ar savām vērtībām, kultūru un attīstības virzienu.
Kristaps Kokins kopā ar savu kolektīvu 11. novembra lāpu gājienā.
Digitalizācija Latvijas veselības aprūpē ir aktuāla tēma. Ko šis virziens nozīmē Saldus Medicīnas centram?
Digitalizācija medicīnā manā skatījumā ir vairāk nekā jaunas sistēmas — tā ir domāšanas un darba kultūras maiņa. Ik dienu mēs redzam, cik daudz laika aizņem procesi, kas citur pasaulē jau ir automatizēti, optimizēti vai digitalizēti.
Šobrīd ļoti daudz resursu aiziet telefona zvaniem, dokumentu meklēšanai, informācijas saskaņošanai. Ja šos procesus sakārtojam digitāli, ārsts un māsa var veltīt vairāk uzmanības pacientam, nevis papīriem. Pacientam savukārt ir iespēja ātrāk pierakstīties pie speciālista un saņemt rezultātus. Tas nav tikai par ērtībām — tas ir kvalitātes jautājums.
Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai jau nākamajā gadā ieviestu jaunu rindu vadības sistēmu. Tā mazinās rindas pie speciālistiem, nodrošinās caurspīdīgu pierakstu un būtiski uzlabos pacientu plūsmas regulāciju.
Ar digitalizāciju cieši saistās arī telemedicīna. Daudziem reģiona cilvēkiem tā sniedz izcilas iespējas — konsultācijas, kas neprasa fizisku ierašanos, īpaši senioriem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.
Kā vērtējat sadarbību ar GASTRO CENTRU un projekta “GastroTech” virzību?
Es šo sadarbību uztveru ļoti pozitīvi. GASTRO CENTRS ir pierādījis, ka spēj apvienot klīnisko kompetenci ar inovācijām. Tas ir partneris, kas ne tikai nodrošina speciālistu pieejamību, bet arī dalās zināšanās, rīkos un pieredzē. Man svarīgi, ka sadarbība ar GASTRO CENTRU nav tikai formāla – tā balstās kopīgā mērķī: uzlabot reģiona pacientu veselību.
Jau šobrīd, pateicoties sadarbībai, Saldus medicīnas centrā ir pieejamas gastroenterologa un proktologa konsultācijas. Tas ir būtisks ieguvums pacientiem, kuri līdz šim bieži bija spiesti doties uz Rīgu.
Es redzu vairākas iespējas sadarbību paplašināt – gan palielinot speciālistu pieņemšanas, gan attīstot kopīgus izglītojošus pasākumus. Reģionos šī joma bieži vien ir nepietiekami attīstīta, tāpēc uzskatu, ka šāda partnerība sniedz lielu ieguvums Saldum.
Šajā kontekstā “GastroTech” projekts piedāvā jaunās tehnoloģijas un pieejas, kuras varam integrēt savā ikdienas darbā. Es redzu, ka moderni dati, vizualizācijas un analītika var kļūt par ikdienas rīku arī reģiona medicīnā, ne tikai universitāšu slimnīcās.
Vai, vadot medicīnas centru, noder pieredze farmācijas un diagnostikas nozarēs?
Nodibinājums “Saldus medicīnas centra atbalsta fonds” nodrošina jaunu pakalpojumu — fizioterapijas nodarbības ar pasīvi aktīvo trenažieri gulošiem pacientiem “Thera Trainer Bemo”. Saldus novada iedzīvotājiem pēc insulta un pēc gūžas operācijas pakalpojums ir bez maksas. Projekta mērķis — palīdzēt iedzīvotājiem pēc noteiktām diagnozēm paildzināt pašaprūpes spējas un saglabāt dzīves kvalitāti.
Fotoattēli no Saldus Medicīnas centra arhīva un Facebook lapas
Farmācijas nozare iemācījusi precizitāti un atbildību. Diagnostika iemācījusi domāt par kvalitāti kā fundamentālu vērtību. Šajās jomās nav vietas virspusējībai — un tas pats attiecas uz medicīnu.
Šī pieredze man ļauj vadīt iestādi ar izpratni par to, cik svarīgi ir dati, skaidri procesi un sistēmiska pieeja. Šeit nevar vadīties pēc emocijām. Pieņemt lēmumus, balstoties faktos, nevis tikai intuīcijā — tā ir pieeja, ko nesu līdzi uz Saldus Medicīnas centru.
Kādi ir Jūsu plāni finansējuma piesaistei un iestādes ilgtspējīgai attīstībai?
Lai medicīnas centrs attīstītos, tam jābūt finansiāli stabilam un elastīgam. Es saredzu plašas iespējas gan Eiropas fondu piesaistē modernizācijai un digitalizācijai, gan sadarbībā ar privātajiem partneriem inovāciju projektu realizēšanā. Būtiska loma ir arī maksas pakalpojumu attīstīšanai, kas ļauj iegūt papildu līdzekļus, neietekmējot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību.
Man svarīgi, lai katrs attīstības solis būtu jēgpilns — lai tas nestu reālu labumu pacientam un palīdzētu veidot vidi, kurā speciālisti var strādāt un justies noderīgi un vidi, kurā pacients vēlētos atgriezties pie speciālista.
Jūsu vīzija par SMC nākamajos trīs gados?
Es redzu Saldus Medicīnas centru kā modernu, atvērtu un digitāli attīstītu veselības aprūpes centru, kurš ir reģiona stiprākais balsts. Kā vietu, kur pacienti jūtas drošībā un kur speciālisti jūtas novērtēti. Kā organizāciju, kas nepārtraukti aug un pilnveidojas.
Man ir svarīgi, lai cilvēks, ienākot mūsu centrā, sajustu nevis sistēmu, bet cilvēkus — profesionāļus, kuri ir šeit, lai palīdzētu.
Es gribu, lai pēc trim gadiem mēs varētu teikt: “Saldus Medicīnas centrs ir vieta, kurā reģiona cilvēki jūtas drošībā.” Un lai tas nebūtu tikai lozungs, bet patiesa realitāte.
Man šķiet, ka mēs jau šobrīd ejam pareizajā virzienā. Un pirmās nedēļas amatā man ir devušas pārliecību — šeit ir gan iespējas, gan cilvēki, gan potenciāls. Atliek tikai strādāt ar sirdi un prātu. Un es to noteikti darīšu.