Digitalizācija medicīnā – ceļš no datiem uz gudrāku veselības aprūpi
Gustavs Tolmanis,
GASTRO CENTRA digitālās transformācijas vadītājs
Digitalizācija veselības aprūpē vairs nav nākotnes vīzija – tā ir šodiena. No strukturētiem datiem līdz mākslīgā intelekta risinājumiem – medicīna mainās, un līdz ar to mainās arī ārstu, māsu un pacientu ikdiena. GASTRO CENTRS šajā pārmaiņu procesā ir izvēlējies ieviest digitālos risinājumus, kas palīdz ārstiem koncentrēties uz būtiskāko, bet pacientiem sniedz drošāku, kvalitatīvāku un personalizētāku aprūpi. Digitalizācija medicīnā nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet gan domāšanas maiņa – no individuāliem lēmumiem uz datu vadītu, caurspīdīgu un uz kvalitāti balstītu veselības aprūpi.
Kāpēc strukturēti dati ir medicīnas nākotne?
Divi galvenie GASTRO CENTRA mērķi digitālās transformācijas procesā ir strukturētu datu ieguve medicīnas procesos un medicīnas personāla kompetences koncentrēšana uz medicīnu un intelektuālajiem izaicinājumiem.
Iedziļinoties šajā jautājumā, strukturēti dati ir atbilžu lauki un strukturētas atbildes, nevis brīvs teksts. Tikai šādi dati pakļaujas kvalitatīvai analīzei.
Medicīnas iestādēs datu ir ārkārtīgi daudz, bet strukturētu datu, ko ir iespējams analizēt, mērīt kvalitāti un efektivitāti, ir salīdzinoši maz. Šī iemesla dēļ GASTRO CENTRĀ ir izveidota atsevišķa struktūrvienība digitālajai transformācijai, lai šo konceptu īstenotu.
Daudzas medicīnas iestādes – gan mazas, gan lielas – vēl neapzinās strukturētu datu vērtību, bet vienā no e-avīzes intervijām Ēvalds Urtāns ļoti precīzi izskaidroja, kāpēc dati ir tik svarīgi – “vērtīga manta”.
Gustavs Tolmanis
Koncepcija pati par sevi nav jauna. Citas nozares, piemēram, aviācija, finanšu sektors un auto ražošana, precīzi atspoguļo strukturētu datu vērtību. Šajās nozarēs kvalitāte, efektivitāte un uzlabojumi tiek mērīti un pielāgoti, lai ietaupītu pat 1/10 centa sekundē. Tas var nešķist nekas liels, bet, gada summā tas jau veido vairākus desmitus tūkstošus eiro. Līdzīgi ir ar kvalitāti. No strukturētiem datiem var noteikt zudumus ne tikai finansiāli, bet arī drošības, kvalitātes un laika ziņā.
Standartizācija – ceļš uz augstāku kvalitāti
GASTRO CENTRS šo pieeju ievieš medicīnas praksē. Iegūstot strukturētus datus no medicīnas procesa, mēs diskutējam ar ārstiem, lai standartizētu pieejas un rīcību konkrētos gadījumos. Liela daļa medicīnisko darbību mūsdienās ir izcili standartizētas, un ir daudz līmeņu, kā var nodrošināt konkrētas pieejas iestādes, nozares un valsts līmenī. Tomēr to dziļums un efektivitāte atšķiras atkarībā no katras iestādes prioritātēm. Līdz ar to mēs nodrošinām pacientu drošību un labsajūtu, sniedzot augstāko iespējamo kvalitāti katrā medicīnas epizodē. To celt var bezgalīgi, jo medicīna attīstās straujāk, nekā jebkura iestāde spēj pielāgoties.
GASTRO CENTRS arī vēlas mainīt paradigmu, kur pacienti paļaujas uz “konkrētiem uzvārdiem”. Tā vietā būtu jāizvēlas medicīnas centrs, kurā kvalitāte un vienots standarts ir augsts neatkarīgi no tā, kurš ārsts sniedz konsultāciju vai veic procedūru. Tieši tā GASTRO CENTRĀ tiek veidota gan ikdiena, gan rīkoti semināri un apmācības visiem speciālistiem.
Digitālie risinājumi ārstu motivācijas veicināšanai
Otrs svarīgākais mērķis ir novirzīt medicīnas personāla zināšanas un kompetenci uz sarežģītiem medicīnas procesiem un intelektuāliem izaicinājumiem.
Ārstus un māsas motivē sarežģītas situācijas medicīnā un intelektuālie izaicinājumi, nevis rutīna un standarta gadījumi. Izmantojot digitālos risinājumus, mēs cenšamies šo motivāciju pilnībā īstenot.
Viens piemērs ir pacienta konsultācija, kurai ārsts parasti velta aptuveni 10–20 minūtes anamnēzes, simptomu, alerģiju, medikamentu, iepriekšējo procedūru un diagnostikas precizēšanai.
Šo posmu esam efektivizējuši ar digitālām anketām, kurās pacients pats iepriekš ievada informāciju par simptomiem, alerģijām, izmeklējumiem un dzīvesveidu. Izmantojot algoritmu, esam noteikuši atbildes, kas ir ārpus normas un signalizē ārstam kā brīdinājuma signāli – “sarkanie karogi”. Tie pēc tam tiek precizēti kopā ar pacientu vai pieņemti zināšanai, tālāk strukturējot nākamos soļus un terapiju. Šādā veidā mēs ietaupām laiku standarta informācijas ievākšanai, ko pacients var sagatavot pats pirms vizītes, un ārsts var veltīt vairāk laika, koncentrējoties kvalitatīvākai terapijai.
“GastroTech” – gudrāka endoskopija un resursu lietderība
Otrs piemērs ir pašreizējais lielākais projekts “GastroTech”, kurā, izmantojot pacienta anketu, tiek noteikta gremošanas sistēmas (GS) endoskopijas pamatotība. Tas ir būtiski, jo aptuveni 30 % no veiktajām GS endoskopijām notiek bez konkrētām indikācijām. Tas rada garas rindas, valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu izlietojumu un nokavētu patoloģiju diagnostiku.
Ar šo konceptu mēs ne tikai nosakām pamatotību, bet arī motivējam ārstniecības personālu, veicot indikācijās balstītas GS endoskopijas. Šeit ir interesanti klīniskie gadījumi, kas rosina diskusiju un sniedz gandarījumu.
“GastroTech” ir unikāls projekts, jo tajā mēs iesaistām visus Latvijas vadošos speciālistus nozarē. Tas demonstrē, ka sadarbība spēj nodrošināt izcilus rezultātus, ceļot nozares kvalitāti un efektivitāti. E-avīzē jau ir publicēti vairāki raksti par projektu un tā detaļām. Aicinām tos izlasīt!
Administratīvo uzdevumu efektivizēšana
Vēl viens būtisks aspekts ir administratīvo uzdevumu efektivizēšana. Šobrīd medicīnas personāls (ārsti vai māsas) veic daļu administratīvo uzdevumu, piemēram, protokolu, talonu, manipulāciju kodu un citu dokumentu aizpildīšanu. Mūsu mērķis ir panākt, ka ārsts un māsa koncentrējas uz klīnisko darbu, savukārt visu, kas saistīts ar aprēķiniem, norēķiniem, kodiem u. tml., veic asistenti un tehnoloģijas.
Tomēr šobrīd tirgū trūkst risinājumu piedāvātāju medicīnas procesiem, kuri ir specifiski konkrētai nozarei un iestādei, nevis standartizēti visiem. Medicīnas digitālie procesi attīstās, ņemot vērā, ka katrai iestādei ir savi biznesa procesi, prioritātes un vajadzības. Tāpēc iestādes līmenī procesi var būt tehnoloģiski un procesuāli specifiski, bet nozaru līmenī tos ir iespējams standartizēt.
Mākslīgais intelekts – nākamais līmenis medicīnas procesā
Visu šo apkopojot, mēs dabiski nonākam pie mākslīgā intelekta (MI) pielietojuma. Mēs attīstām koncepciju, kurā MI asistē ārstniecības procesā. Pirmais līmenis paredz, ka, balstoties uz strukturētiem protokoliem un atbildēm (piemēram, GS endoskopijās vai konsultācijās u. tml.), MI ģenerē slēdzienu, diagnozi un rekomendācijas, savukārt ārsts pielāgo tikai nepieciešamās nianses, ja tas ir nepieciešams. Šie dati automātiski atbilst kodiem atbilstoši SNOMED CT, ICD-10/11 vai jebkurai citai koda sistēmai, pēc kuras iestāde strādā vai vēlas strādāt.
Nākamais līmenis paredz strukturētu datu integrāciju no dažādiem avotiem, tostarp pacientu anketām, iekšējām un potenciāli ārējām sistēmām (piemēram, e-Veselība u. tml.). Tad, balstoties uz starptautiskajām vadlīnijām un iekšējiem standartiem, ārstam tiek piedāvāti nākamie soļi, rekomendācijas, diagnozes, apakšdiagnozes un/vai papildu jautājumi, kas jāprecizē šo sadaļu noteikšanai. Tas ļauj asistēt ārstam lēmumu pieņemšanā, kā arī piedāvāt citas alternatīvas, par kurām ārsts, iespējams, nebija iedomājies. Šie koncepti Amerikā medicīnā eksistē jau vairāk nekā 10 gadus un citās nozarēs vēl ilgāk.
Gala līmenis paredz, ka mākslīgais intelekts pats veic, analizē un nosaka šos soļus pacientam. Ārsts tikai pārskata, pieņem lēmumus un paraksta dokumentus, jo MI nevar uzņemties atbildību, bet likumdošana vēl nav pielāgota šai attīstībai.
Mainās ārsta un pacienta sadarbības modelis
Pacientiem jārēķinās, ka viņi aizvien mazāk redzēs ārstu fiziski vai varēs veltīt laiku ilgām vizītēm un sarunām. Ņemot vērā augsti kvalificēta personāla trūkumu un pieprasījumu pēc augsta līmeņa speciālistiem, mēs koncentrējamies uz to, lai katrs procesa solis tiktu deleģēts atbilstošam speciālistam.
Piemēram, pierakstu veic klientu centra vadītājs; pirms un pēc procedūras – ārsta asistents; vizītes laikā, kur jāveic diagnostikas manipulācijas – māsa. Ārsts apkopo informāciju, veic sarežģītās manipulācijas un paraksta slēdzienu, kā arī nosaka tālākos soļus.
Lielu daļu procesa, piemēram, palpācijas, sarunas ar pacientu, rezultātu skaidrošanu, pierakstu uz nākamajiem izmeklējumiem un diagnostikas procedūras daļu (kā tas notiek, piemēram, Zviedrijā, kur to veic māsas), var veikt augsta līmeņa speciālisti (asistenti, māsas). Šie darbinieki bieži ir vēl kompetentāki nekā ārsti šajos konkrētajos uzdevumos. Tomēr ārsts vienmēr paliek par visa procesa apkopotāju un gala lēmuma pieņēmēju.
Rezultātā pacients saņem vēl augstākas kvalitātes veselības aprūpi, jo tiek nodrošināta lielāka kvalificētu speciālistu iesaiste katrā aprūpes procesa posmā.
Telemedicīna un datu drošība – attīstības prioritātes
Telemedicīna noteikti ir viena no aktualitātēm, kurā ir vērts attīstīties, tomēr tai nepieciešamas augsta līmeņa tehnoloģijas, kas ir plaši pieejamas un ekonomiski izdevīgas, lai pacientu varētu pilnvērtīgi novērtēt un monitorēt.
GASTRO CENTRĀ mēs veicam attālinātās konsultācijas, bet tās pārsvarā ir paredzētas pacientiem, kuriem nepieciešama kontroles vizīte vai tiem, kuriem ir ļoti apgrūtināta nokļūšana. Citos gadījumos mēs izvēlamies klātienes vizītes, jo konsultācijas laikā varam veikt arī fizikālo novērtējumu ar GASTRO CENTRĀ pieejamām tehnoloģijām, piemēram, e-veselības staciju MedicubeX, ultrasonogrāfiju u. tml.
Pacientu datu drošība neapšaubāmi ir aktuāls jautājums. Tomēr augsta līmeņa inovācijas mūsdienās nav iespējamas bez detalizētas datu ieguves. Šie dati ļauj sniegt veselības aprūpi ilgtermiņā, tai skaitā, piedāvājot ārstēšanu vai profilaksi pēc kāda laika, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem vai inovācijām. Tieši pacienta dati virza inovācijas un attīstību, izmantojot pētījumu rezultātus. Lai to panāktu, pacientu datu drošība ir mūsu prioritāte, un katrā inovācijā mēs nodrošinām, lai tie nenonāktu nepiederošu personu rīcībā.
Digitalizācijas izaicinājumi un nākotnes redzējums
Digitalizācija saskaras ar ievērojamu pretestību ne tikai tehnoloģiskā, bet arī cilvēciskā līmenī. Daļa iemeslu ir pamatoti (piemēram, digitālā pratība, sistēmu neesamība un neizpratne), bet daļa ir nepamatoti. Dati palīdz mērīt efektivitāti, saprast, kur tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi vai pārmaksāts par veselības aprūpes pakalpojumiem, un veicināt diskusiju par kvalitāti un vienmērīgu līdzekļu sadali. Mūsu mērķis ir digitāla un strukturēta veselības aprūpe.
Projekts “GastroTech” lieliski parāda, kā viena nozare spēj nonākt pie kopsaucējiem un sadarboties. Tāpēc, mūsuprāt, izcils veids, kā veicināt digitalizāciju un inovācijas medicīnā, ir ‘bottom-up’ pieeja (no nozaru iekšienes). Tiek deleģēts finansējums nozarēm, lai inovācijas rastos no iekšienes, nevis no valsts līmeņa. Tā ir utopija, ka valsts spēs sakārtot kvalitāti, finansējumu un darbaspēku katrā nozarē – šīm iniciatīvām jānāk no katras nozares.
Komanda – digitalizācijas panākumu atslēga
Nobeigumā, lai digitalizācija varētu pilnvērtīgi attīstīties, galvenā atslēga slēpjas komandā un vienotā redzējumā, kur gan medicīnas, gan administratīvais personāls darbojas vienoti.
Kā mana kolēģe saka: “Ejam pa zeltu!”